“Demogrāfija ir šobrīd ļoti karsts temats, par to runā daudz, bet redzam, ka darbība diemžēl ir maz,” vērtē biedrības “Asociācija Ģimene” valdes locekle Elīna Kārkla, aicinot politiķus, savtarpēji vienojoties, izveidot gan īpašu deklarāciju, gan domāt par Demogrāfijas fonda izveidi ģimeņu atbalsta programmu finansēšanai NVO sektorā. Asociācijas pārliecība ir arī, ka ir nepieciešams veicināt to, ka demogrāfijas jautājumiem ir “zaļais koridors”. E.Kārkla skaidro, ka arī ceturtdien, 20. martā, virzītajiem likumprojekta grozījumiem, kas īpaši skar Latvijas Goda ģimenes apliecības turētājus, būtu jāatrodas šādā “zaļajā koridorā”.
“Šis ir kritisks jautājums, jo skar tautas izdzīvošanu.” (Elīna Kārkla)
Domstarpības ir, tomēr vīzija par demogrāfijas jautājumu risinājumiem daudziem ir viena, izskanēja “Apvienotā saraksta” (AS) Saeimas frakcijas deputātu tikšanās reizē 19. martā ar NVO sektoru, aicinot nolikt malā politiskās konkurences radītās nesaskaņas un vienoties par kopīgu rīcību demogrāfijas jautājumu un ģimeņu atbalsta jautājumu sekmīgai virzībai.
Viens no AS spertajiem soļiem ietver piedāvājumu veikt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26. pantā. Ceturtdienas, 20. marta Saeimas sēdē piedāvātie grozījumi likumprojektā tika pieņemti skatīšanai tālāk un iekļauti izvēlētās komisijas darba kārtībā. Likums un priekšlikumi pēc izskatīšanas tiks virzīti Saeimā balsojumam 1. lasījumā.
Grozījumi ietver papildinājumu, ka ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai kurā ir persona, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, ir tiesības saņemt neierobežota termiņa programmas “Latvijas Goda ģimenes apliecības programma” atbalstu un Latvijas Goda ģimenes apliecību. Kā arī to, ka daudzbērnu ģimenēm ir tiesības saņemt programmas atbalstu un pašu Latvijas Goda ģimenes apliecību līdz brīdim, kad jaunākais bērns sasniedz pilngadību (vai līdz 24 gadu vecumam, ja tas iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību vai 11 mēnešus pilda VAD.
Asociācija “Ģimene” pauda viedokli, ka Goda ģimenes vecāku statusam būtu jāpaliek visu mūžu. “Statuss nebeidzas ar to, kad bērni ir izauguši, vecāki, kuri ir izaudzinājuši vairāk nekā trīs bērnus ir pelnījuši, ka statuss netiek atņemts līdz ar bērnu pieaugšanu. Tas pat nav ētiski,” tā E.Kārkla.
Kā skaidroja deputāte Linda Matisone, viens no plānoto grozījumu mērķiem ir panākt, lai tiktu pacelts Latvijas Goda ģimenes apliecības un tā turētāju statuss, kā arī novērsta netaisnīgā situācija, kurā, piemēram, trīs bērnu Goda ģimenes statuss pazūd mirklī, kad vecākais bērns sasniedz 18 vai 24 gadu vecumu, kaut arī ģimenē turpina augt jaunāki bērni.
Nerimstoši analizējot daudzbērnu ģimeņu galvenās problemātikas jautājumus, tiek uzsvērts ģimeņu finansiālā nodrošinājuma līmenis kā drošības garanta būtisks faktors. Viens no minēto ierosināto likumprojekta grozījumu iniciatoriem, Saeimas deputāts Andris Kulbergs (AS) uzsvēra, ka nav pieņemams fakts, ka šodien Latvijā kaķi un suņi ģimenēs ir vairāk nekā bērnu. Tādu viedokli nesen TV 24 pauda partiju apvienības “Apvienotais saraksts” biedrs, uzņēmējs Edgars Bergholcs pamatojoties uz statistiku, ka Latvijā pieprasījums pēc suņu un kaķu barības ir teju lielākais Eiropā, un tas ļoti labi norādot, ka daudzi cilvēki bērna vietā labprātāk izvēlas mājdzīvnieku, jo tas izmaksājot lētāk.
“Ģimene ar bērniem šobrīd tiek novērtēta daudz sliktāk nekā ģimene bez bērniem, ja skatās, piemēram, uz jautājumiem, kas skar banku pretimnākšanu un kredītjautājumus.”
“Svarīgi mazināt nabadzību un labklājības līmeņa kritumu tad, kad ģimene jau audzina kādu bērnu, lai ir šī pozitīvā pieredze un tad tas būs stāsts par nākamo bērnu. Labklājībai ir jānoturās ģimenēs, kurās jau tiek audzināti pirmie bērni,” uzsvēra E.Treija.
Kā vēl vienu nākotnē būtisku risināmu jautājumu, kas atttiecas uz daudzbērnu vecākiem, E.Treija min pensiju jautājumu. “Tas ir daudz kompleksāk jārisina. Pirms Reinis Uzulnieks kļuva par ministru, viņš nāca soli pretī, ka tiks dota iespēja mammām papildus sevi apdrošināt par tiem periodiem, kad viņām neieskaitīja darba stāžu, tas ir no 1991. gada-1995. gadam. Tāds pats darba stāža iztrūkums ir daudzbērnu mammām, kas mazo bērnu laikā bieži izšķirās būt mājsaimnieces. Viņām nav darba stāža periods, kamēr kopa bērnus līdz pusotra gada vecumam. Tādēļ, ka nav darba attiecībās, vecāku pabalstus sev formē tēvs, viņš attiecīgi saņem bērna kopšanas pabalstu un vecāku pabalstu, kas garantē sociālo apdrošināšanu, darba stāžu ieskaitot. Tas ir traģiski, ja lielās ģimenes tieši sievietes visbiežāk ir tās, kuras paliek pat bez ieskaitīta darba stāža, kad viņa kopj bērnu līdz pusotra gada vecumam.”
