Bulgārijas Konstitucionālā tiesa ar absolūtu balsu vairākumu otrdien, 26.oktobrī, lēma, ka valsts konstitūcijā un valodā terminam “dzimums” ir tikai bioloģiskā nozīme, tas atbilst ES tiesību aktiem un ir Bulgārijas nacionālās konstitucionālās identitātes izpausme. Šis jautājums tika aplūkots caur trim galvenajām jomām – laulību, maternitātes aizsardzību un tradicionālām vērtībām, jo īpaši austrumu Pareizticību, ko atzīst lielākā daļa Bulgārijas pilsoņu. 

Balstās uz vērtībām

Satversmes tiesa uzsvēra, ka arī Bulgārijā ir noteikta prasība laulātajiem būt pretējā dzimuma pārstāvjiem, tāpat kā tas ir tādās valstīs kā Slovākija, Horvātija, Ungārija, Latvija, Polija un Lietuva. Tika skaidrots, ka šīs minētās tautas atsevišķos vēsturiskos brīžos ir apzinājušās nepieciešamību apliecināt savu politisko un nacionālo identitāti, kas arī izskaidro viņu “pieķeršanos ģimenes vērtībām kā dabiskajam atbalstam un patvērumam, saskaroties ar visa veida izaicinājumiem, kas pārbauda tautas kā kopienas izdzīvošanu”.

Papildus tika skaidrots, ka, lai arī valsts un baznīca ir nošķirtas, un valstī tiek piekoptas arī citas reliģijas, “tomēr pamatlikumā, kas ir valsts tiesību sistēmas pamats, pasludināta noteiktā reliģija kā tradicionālā, tas izpaužas lielākoties šo konstitucionālo jēdzienu interpretācijā un precizēšanā, kuri ne tik tālā pagātnē ir bijuši pakļauti tiesiskam regulējumam tieši ar šīs reliģijas normām”. Satversmes tiesa norādīja, ka pēc Bulgārijas valsts un pareizticīgās baznīcas attiecību vēsturiskas analīzes ir jāievēro “vērtību normatīvi” un “sabiedrībā iedibinātās un interpretācijas priekšmetam atbilstošas vērtības, kas izriet no citām normatīvajām sistēmām, piemēram, reliģijas, morāles un paražām”. Tādējādi konstitucionālie tiesneši nonāca pie secinājuma, ka jēdziena “dzimums” izpratnē konstitucionālais likumdevējs 1991.gadā nav iekļāvis citu saturu, kā vien tradicionālo, tas ir  – bioloģisko.

Noraida dzimumu kā sociālo konstruktu

Konstitucionālā lieta tika ierosināta saistībā ar Augstākās Kasācijas tiesas Civillietu tiesu palātas jautājumu, vai jēdzienu “dzimums” var saprast arī citā nozīmē un vai transseksualitātes gadījumā Bulgārijā ir pieļaujams, ka persona likumīgi maina savu dzimumu. Lai gan konstitucionālie tiesneši uzskata, ka terminam “dzimums” nav citas nozīmes, viņi savā lēmumā uzsver, ka tas interpretē pamatlikumu, bet nedod obligātus norādījumus, kā iestādēm būtu jāizturas pret transpersonām. Interpretācija neuzliek par pienākumu ne parlamentam pieņemt konkrētus tiesību aktus par pašnoteikšanos pēc dzimuma, kas nav bioloģiskais, ne arī tiesu sistēmai – “par pienācīgu lemšanu par šo personu lūgumiem ievērot noteiktas tiesiskās sekas, kas izriet no pašnoteikšanās.”

Satversmes tiesas lēmumā teikts, ka tradicionālais jeb binārais dzimumu dalījums ir cilvēces turpināšanās pamats. Tiesneši uzskata, ka nacionālā identitāte ir jāņem vērā tās dažādās dimensijās, turklāt Bulgārijā zināma veida krīzi piedzīvo demogrāfiskā situācija, un ir jādomā vairāk par nācijas izdzīvošanu nākotnē.

Cilvēka dzimumu nosaka ģenētiskie faktori, kas mantoti no vecākiem, un tas nosaka indivīdu reproduktīvo uzvedību. Satversmes tiesas lēmums arī skaidro, ka pieņemt pretējo pēc būtības nozīmētu Satversmes tiesai ieņemšanas brīdī bioloģiski definēto jēdzienu “dzimums” interpretēt ar jēdzienu “seksuālā orientācija”, bet “seksuālā orientācija” pēc būtības ir sociāli konstruēta un saistīta ar cilvēka iekšējo dzimuma izjūtu neatkarīgi no viņa bioloģiskajām īpašībām.

Pieņemtajā lēmumā konstitucionālie tiesneši norādīja, ka Bulgārijas tiesību aktos nav dota “dzimuma” juridiska definīcija, un secināja, ka “pastāvošā jēdziena “dzimums” satura uztvere bulgāru valodā tiek skaidri saistīta ar tā bioloģisko saturu”. Lēmumā plašāk skaidrots, ka lietā izskatītais konstitucionālais jautājums ir saistīts ar jēdziena “dzimums” jēgas noskaidrošanu personas kontekstā un nav saistīts ar nepieciešamību garantēt tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi pret transpersonām un viņu aizsardzību pret diskrimināciju šī iemesla dēļ.

Stambulas konvencijas noraidījums

Bulgārijas Konstitūcijā jēdziens “dzimums” ir lietots vienu reizi un tas ir kontekstā ar diskriminācijas aizliegumu, tostarp – dzimuma dēļ. Uz tā arī balstās gan laulība kā brīvprātīga savienība starp vīrieti un sievieti, gan īpašā aizsardzība mātei. Šis ir arī pamatojums, kādēļ 2018. gadā Satversmes tiesa paziņoja, ka Stambulas konvencija ir pretrunā ar Bulgārijas konstitūciju. Tiesas lēmumā tika norādīts, ka bioloģisko dzimumu nosaka dzimšana, un tas ir juridiski atzīta dzimuma pamats. Dzimuma nozīme sociālo attiecību (laulības, vecāku statusa) tiesiskajā regulējumā prasa skaidrību, neapstrīdamību, stabilitāti un drošību”, prasa nodrošināt skaidrību, neapstrīdamību, stabilitāti un drošību “, kā arī “laulības kā vīrieša un sievietes attiecību izpratne ir dziļi iesakņojusies Bulgārijas tiesiskajā apziņā un Stambulas konvencijas uzspiešana ir pretrunā ar Bulgārijas konstitūciju.
Tomēr Bulgārijas Satversmes tiesa savā jaunajā lēmumā dzimumu jautājumu analizē kopējā konstitucionālajā kontekstā un balstās uz valsts pamatlikuma garu un principiem, nevis tikai atsevišķiem Stambulas konvencijas lēmumā minētajiem noteikumiem. Lēmumā īpaši norādīts, ka tajā nav spriests par to, vai spēkā esošā likumdošana pieļauj likumīgu dzimuma maiņu, tālākā kompetence šajā jautājumā paliekot Augstākās kasācijas tiesas Civillietu kolēģijai.

Ja atradi vērtīgas sarunas, atbalsti mūs, lai varam turpināt radīt: ZIEDOT