Satraucošs dzimstības regulārs kritums ir vērojams jau turpat septiņus gadus, katru gadu jaundzimušo skaits ticis fiksēts par vidēji tūkstoti mazāk nekā iepriekšējā gadā. Līdzās nepārprotamam faktam par politiskās gribas trūkumu dzimstības stratēģijas izveidošanai un ieviešanai, nepieciešamas arī diskusijas par galvenajiem dzimstības rādītāju krituma cēloņiem. Par to pārliecināti ir konservatīvās domas konferences “Demos” organizatori. Jau pēc nedēļas, 21. maijā norisināsies nozaru ekspertu lasījumu un paneļdiskusiju vakars jeb “Demos” VI sesija, kurai šoreiz dots nosaukums “Kāpēc dzimst tik maz bērnu”? Fokusā tiks likta šī Latvijas nākotnes izšķiroši ietekmējošā problēma un tiks vērtēti piedāvātie ekspertu risinājumi.

Motivācija radīt bērnus neatduras naudā

Kā norāda gaidāmās sesijas rīkotāji  – pēdējo trīsdesmit trīs gadu laikā lielākās summārā dzimstības koeficienta svārstības Latvijā varēja viegli skaidrot ar trim ekonomiskajām krīzēm – “juku laiki” deviņdesmito gadu sākumā, banku krīze 1995. gadā un ekonomiskā krīze 2008. gadā. Tad pēc katras vēl trīs gadus pēc kārtas samazinājās summārais dzimstības koeficients. Taču pēc visām trim krīzēm dzimstības rādītājs atgriezās iepriekšējā līmenī. Tādēļ, raugoties vēsturē, ir neparasti, ka augošas ekonomikas periodā, sākot ar 2017. gadu, summārais dzimstības koeficients nav pārstājis krist — turklāt strauji.

“No tā izriet, ka ārējie apstākļi vairs nespēj tik labi izskaidrot tendences dzimstības rādītājos. Tāpēc ir pamatoti meklēt cēloni dzimstības rādītāju kritumam pāru un sieviešu iekšējā motivācijā,” skaidro viena no gaidāmās vakara sesijas paneļdiskusijas dalībniecēm, biedrības “Asociācijas Ģimene” pārstāve Alīna Ozoliņa.

Pērn Latvijā demogrāfija piedzīvoja savu antirekordu piedzimušo bērnu skaita ziņā. Tas bija zemākais pēdējo simts gadu laikā, kopš ir pieejami dati jeb piedzima nedaudz virs 14 000 bērnu. Un tas bija par 11,5% jeb 1800 jaundzimušo mazāk nekā 2022. gadā.

“Šobrīd mūsu sabiedrībā ir ļoti spēcīgs spiediens “sekot saviem sapņiem”. Turpretī bērnu radīšana un audzināšana pamatā nozīmē dzīvot kādam citam, nevis sev. Tomēr interesants ir fakts, ka Latvijā pieaug to sieviešu īpatsvars, kuras gribētu bērnus, bet kurām dažādu iemeslu dēļ to nav. Tāpat nesen veiktajās aptaujās pāri, kuriem jau ir vidēji divi bērni, norāda, ka vēlētos arī vēl trešo,” norāda asociācijas “Ģimene” pārstāve, kura būs gatava domapmaiņai konferences paneļdiskusijā par to, kā palīdzēt pāriem sasniegt tāda lieluma ģimeni, kādu viņi vēlas – vidēji par vienu bērnu vairāk un kopā divus vai trīs un citiem pāriem pat vairāk bērnus.

A.Ozoliņa norāda uz vienu no jūtamām sabiedrības problemātikām attiecībā uz mātes lomu un vērtību. “Mūsdienās mātišķība netiek pārāk augstu novērtēta, drīzāk otrādi – tiklīdz sievietes atstāj darba vietu, viņas nereti zaudē pašvērtību. Sievietes nejūtas vērtīgas, kad viņām piedzimst bērns. Viņas kļūst it kā neredzamas. Tad, kad sieviete vairs nav šī produktīvā mūsu ekonomikas sastāvdaļa, viņa vairs nejūtas sabiedrībai vērtīga, bet mēs visi zinām, cik būtiski ir cilvēkam justies vērtīgam un sniegt ieguldījumu sev apkārt,” uzsver A.Ozoliņa.

Izvēle pāri nepieciešamībai

Gaidāmās paneļdiskusijas dalībniece novērojusi, ka mūsdienās attīstītajās valstīs pāru atvērtība bērniem ir izvēle. Tie vairs netiek radīti aiz vajadzības pēc papildus darbarokām vai apstākļu spiesti. “Ir samazinājies bērnu ekonomiskais pienesums ģimenes budžetam. Ja agrāk bērni dažādos veidos piedalījās mājražošanā: palīdzēja saimniecībā, veica amatniecības un rokdarbus, iesaistījās lauku darbos, tad šobrīd bērnu radīšanai nav ekonomiskā izdevīguma. Tā ir pāru izvēle par labumu, kas nav ekonomiskas dabas,” tā A.Ozoliņa.

Vienīgais risinājums, viņasprāt, ir konkrētās sievietes, ģimenes un mājsaimniecības spēja saredzēt bērnā lielāku vērtību par konkurējošo dzīvesveidu. Viņa norāda, ka esam nonākuši brīdī, kad sabiedrībai no jauna jāmāca par bērnu radīšanas ieguvumu. Protams, papildus personīgajai attieksmei bērna radīšanai vērtību piešķir arī “pašu pieredzētā ģimenes dzīve bērnībā, reliģiskā prakse, kā arī bērnu un mātišķības vērtība sabiedrībā.”

Pieredzes ietekme arī demogrāfijā

“Bērni, ekonomistu terminos runājot, ir “pieredzes prece” – sievietes un pāri iepriekš nezina bērnu vērtību pirms nav viņus ne reizi radījuši. Sievietes iepriekš nezina, cik ļoti viņas varētu vēlēties to, ko viņas nav pieredzējušas. Sievietes var pat nezināt, cik daudz prieka var gūt no bērniem, ja vien izņēmuma kārtā kāda no tām nebūs uzaugušas mazuļu tuvumā,” skaidro biedrības pārstāve un atsaucas uz Valsts Pārresoru koordinācijas centra 2022. gada aptaujas rezultātiem.

Tie uzrādīja saistību starp pieaugušo respondentu brāļu un māsu skaitu un vēlamo savas ģimenes lielumu optimālos apstākļos (labs finansiālais stāvoklis, labas bērna uzraudzības iespējas). Pētījuma dalībnieki, kuri uzrādīja, ka vēlētos četrus, piecus vai sešus bērnus, uzrādīja, ka vidēji viņiem ir bijuši vairāk brāļu un māsu nekā, piemēram, tiem, kuri uzrādīja, ka vēlas vienu bērnu vai nevēlas nevienu bērnu. Arī tie respondenti, kuri optimāli vēlējās trīs bērnus ģimenē, bija auguši salīdzinoši lielākās, vidēji divu-trīs bērnu ģimenēs.

Jautājumi, kurus uzdod portāla “Telos” redaktore Agnese Irbe, kura konferencē runās par ideoloģiskajiem, vērtību un patības jautājumiem un to ietekmi uz kopējiem dzimstības rādītājiem – 

Kāpēc Latvijā dzimst tik maz un aizvien mazāk bērnu? Jo Latvijas iedzīvotāji tos nevēlas? Ja tā, tad kāpēc nevēlas? Vai viņiem trūkst patriotiskuma, piederības kopienai vai varbūt vienkārši viņi nespēj atrast piemērotu dzīvesbiedru? Vai radīt un audzināt bērnus “mūsdienās” šķiet pārāk nogurdinoši un apgrūtinoši? Vai viņi jūtas nedroši vai varbūt vienaldzīgi par nākotni?

Kādu lomu šajā vispārējā dzimstības lejupslīdē spēlē feministiskais “dzimumu vienlīdzības” parametrs, centieni būt pilnībā neatkarīgam un autonomam un viedtālruņu piedāvātā nebeidzamā izklaide? Kādu lomu spēlē zaļais aktīvisms un draudi ar drīzu pasaules galu klimata pārmaiņu dēļ? Vai varbūt problēma ir audzināšanā, izglītībā un plašsaziņas līdzekļu vēstījumā, kuram ir grūti pamanāma, tomēr izteikta antinatālistiska vai vismaz hedonistisku bezbērnotību slavinoša ievirze?

Jau zināms, ka “Demos” VI sesijā par demogrāfiju “Kāpēc dzimst tik maz bērnu” 21. maijā pulksten 18:00 Latviešu Biedrības namā piedalīsies runātāji – ekonomists un statistiķis Jānis Hermanis, Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja Elīna Treija, politiķis, bijušā “Demogrāfisko lietu centra” vadītājs, “Tautas ataudzes stratēģijas” (2022) projekta vadītājs Imants Parādnieks, biedrības “Asociācija Ģimene” pārstāve un portāla “Telos” autore Alīna Ozoliņa un portāla “Telos” galvenā redaktore Agnese Irbe.

“Demos” apmeklētājiem jāpiesakās šeit.