Apsveicu ikvienu ar Latviju!
Ar mūsu salīdzinoši mazo uz visa pasaules mēroga, bet tomēr mūsu valsti! Apsveicu ar to, ka mēs esam spējuši ne tikai dibināt, bet arī dzīvot tajā, kā neatkarīgā valstī. Atceros, ka, veidojot savu ģimeni, biju pateicīgs savam vedējtēvam, kurš mūsu kāzu dienā iedeva ceļamaizi, kas ir palīdzējusi līdz šai dienai, proti, veidojot ģimeni un stājoties laulībā, mēs izveidojam savu tādu kā neatkarīgu republiku jeb valsti valstī, kurā ir savi likumi un robežas, kultūra un paražas, ticība un tradīcijas. Vēlos pateikties ikvienam, kurš ir spējis šīs lietas noturēt savā ģimenē. Paldies tēviem par viņu ieguldījumu un devumu, pat to, ka ir turējuši savas robežas un ir atsaukušies savam aicinājumam. Paldies mammām par viņu beznosacījuma mīlestību pret bērniem un to, ka esat vējš zem savu vīru spārniem. Un īpašs paldies un izturības vēlējumi tiem vecākiem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ tēva un mātes lomas ir jāveic vienatnē.
Ir tāds teiciens, ko esam bieži dzirdējuši – dzīvojam vienreiz! Tad tas tiek apaudzēts ar dažādiem papildinājumiem – tāpēc mums ir jāizbauda dzīve vai tāpēc mums ir jābūt prātīgiem, viss jāpārdomā pirms kaut ko darām. Bet šis te – dzīvojam vienreiz… Kad mūsu dzīvē ienāk bērni, mēs saprotam, ka vairs nedzīvojam vienreiz, bet daļa no mums dzīvo tālāk mūsu bērnos, tāpēc novēlu, lai tā būtu mūsu labākā daļa.
Dievs, svētī Latviju!
Rihards Kostigovs
Biedrības Asociācija “Ģimene” vadītājs
