Šis ir ļoti nopietns laiks. Daudzām tautām un nācijām tas nes savus pārbaudījumus un cilvēcības eksāmenu. Kopš ceturtdienas rīta Eiropu ir apēnojusi vienas lielvalsts agresija pār otru. Tas šobrīd ir visu mūsu prātos un padara šķietami mazāk svarīgu to, par ko varbūt vēl trešdien strīdējāmies.

Mēs tikko izveidojām jaunu mājas lapu pargimeni.lv, lai tā būtu kā uzlabota platforma vērtībām, ko pārstāvam, un aicinājumam, kas šobrīd ir ļoti aktuāls Latvijai. Mēs nevarējām iedomāties, ka tas notiks vēl nelabvēlīgākā brīdī kā šis, proti Ukrainas-Krievijas kara iesākumā. Mēs, Asociācijas “Ģimene“ un kustības par Dabisku ģimeni pārstāvji, bijām plānojuši turpināt iesākto ar divtik lielu enerģiju un atdevi, cīnīties par ģimenes vērtībām Latvijā. Šī aktualitāte nekur nepazūd, tomēr militārais iebrukums Ukrainā mums katram parāda šī mirkļa iespējas. Novērtējot savas valsts brīvību, ģimeņu vērtību un bērnu nozīmi nācijas rītdienai, mums ir iespēja nesavtīgi iestāties par Ukrainas tautu. Tā ir iespēja mums katram savas domas, lūgšanas, praktisko un arī finansiālo atbalstu virzīt tautai, kas kopš ceturtdienas ir modusies kara laukā.

Situācija Ukrainā šobrīd ir neapskaužama un ar satraucošiem iespējamiem scenārijiem tuvākai un tālākai nākotnei, un ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu tuvie kaimiņi šobrīd iet cauri neiedomājami grūtam laikam. Grūti laiki visos laikmetos ir vienlaikus vāju cilvēku izraisīti, kā arī stiprus cilvēkus veidojoši.

Redzot Ukrainas tautas cīņas sparu, varu tikai pateikties par iedvesmu! Ukraiņiem viņu fiziskās cīņas pašā sākumā nācās apjaust, ka viss ir atkarīgs no viņu pašu spēkiem. Karš bija sācies un konkrētajā mirklī neviens nezināja, vai kāds ir gaidāms palīgā.

Ukraiņu vīri saprata, ka par viņu zemes robežām neviens cits necīnīsies, par viņu sievu asarām un bērnos sētajām bailēm neviens cits neatmaksās, kā vien viņi paši. Tādā brīdī ir divas iespējas: izmisums un padošanās vai arī tas, ko redzam īstenojamies – milzu spēks apziņā, ka viss ir atkarīgs no pašiem, no savas zemes saimniekiem un tās aizstāvjiem!

Es ceru, ka Ukraina būs piemērs tam, ka izejot cauri šiem grūtajiem laikiem, tā var kļūt par šī vēstures cikla stiprāko paaudzi, kas pati apzinās un prot iemācīt arī apkārtējiem, kāda cena ir samaksāta par pastāvošo brīvību un pamatvērtībām – drošību valstī kopumā un ikvienā ģimenē atsevišķi.

Viens no jautājumiem, kas neapšaubāmi sasniedzis mūsu miera laikos dzīvojošo prātus ir – vai un kā runāt par karu, ļaunumu mūsu ģimenēs ar mūsu bērniem. Mana atbilde ir, ka runāt vajag un tas ir jādara no perspektīvas, ka mums ir iespēja gan lūgt, gan praktiski iestāties par citiem, pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem, par ģimenēm, mātēm un tēviem, kuri iestājas par saviem bērniem tā, kā to noteikti darītu arī mēs.

Lai cīnītos par to, kas tev dārgs un vērtīgs, tev vispirms ir jāapjauš, kas tas ir.

Novēlu arī mums nepazaudēt sevī ticību saviem ideāliem, izlēmības spēkam un viens otram kā labākajam atbalstam.

Dievs, svētī Latviju un ģimenes, kas mums ir tuvu un arī tālu!

Rihards Kostigovs

biedrības “Asociācija Ģimene” valdes priekšsēdētājs