Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs (centrā) atbalsta juristu izstrādātos un “Latvijas Vīru biedrības” (LVB) iesniegtos grozījumus par ģimenes jēdziena nostiprināšanu LR Satversmē 110. pantā. Viņš arī deva iespēju LVB vadītājam uzrunāt draudzes svētdienas dievkalpojuma apmeklētājus, skaidrojot grozījumu nozīmi un parakstīšanās nepieciešamību. Ikdienā bīskaps ar sievu ir vecāki septiņiem bērniem un nu jau trīs mazbērniem.

Klausies šo sarunu arī mūsu Spotify kanālā!

Jūs esat viens no tiem labajiem piemēriem, kas dod iespēju savai draudzei vairāk ko uzzināt par šiem ierosinātajiem grozījumiem.

Man šķiet, ka ir lietas, kur mums visiem vajadzētu būt labajam piemēram. Pirmkārt, jau runājot par ģimeni. Mums, kam ir ģimenes, vajadzētu būt labajam piemēram tiem, kam tās nav un tiem, kas vēl lūkojas un domā, ka gribētu ģimeni. Ģimene – tas ir Dieva darbs un Dieva nodoms cilvēcei. Tā ka ir tikai normāli un dabiski, ka es kā mācītājs atbalstu to.

Cilvēkiem, protams, ir jautājumi. Kāpēc parakstīties, kur parakstīties, kā to izdarīt? Ir labi, ja uz tiem var atbildēt citi, ne tikai es kā mācītājs. Kā mācītāju viņi mani redz katru nedēļu, bet, ja atnāk Vīru biedrības vadītājs Andars Ignaca kungs un izstāsta, tas ir labi!

Ko jūs kā lielas konfesijas vadītājs saredzat par galveno rūpi šobrīd sabiedrībā?

Mēs uztraucamies, ka tas, kas ir normāli, kļūst par nenormālu. Tas, ko Dievs ir radījis,  pēkšņi kļūst nesaprotams un neskaidrs. Kādreiz bija pilnīgi skaidrs, ka ģimene ir dabiska vīrieša un sievietes savienība un ka tajā ir tēvs un ir māte.  Tomēr šobrīd mēs tiekam lēnām baroti ar domu, ka ģimene var būt arī kaut kas cits, un ka tā nav tikai vīrieša un sievietes savienība, bet ka tur var būt arī divi vīrieši vai divas sievietes, vai trīs. Pavisam nesen kādā portālā lasīju, ka arī trijatā dzīvot ir normāli! Tās lietas, kas ir bijušas dabiskas un normālas, tagad mums ir jānostiprina tās ar likumu, jo ir cilvēki, kas vēlas to izmainīt.

Ko lai iesāk ar šo sabiedrības viedokļu polarizāciju?

Man kā garīdzniekam, pirmkārt,  ir jāsludina Dieva vārds. Mēs dzīvojam laikā, kad tepat Somijā kāds cilvēks tiek tiesāts par to, ka viņš pasaka to, ko Bībele runā. Redzu, ka problēma jau ir tajā, ka kādus gadus atpakaļ šķita neiedomājami, ka kāds draudzē varētu dzīvot kopā pirms laulībām, jo seksuālās attiecībās pirms kāzām ir grēks. Šobrīd mēs redzam daudzus kristiešu pārus, kas iet uz baznīcu un uz draudzi, bet nav Dieva priekšā laulājušies. Es pilnībā atbalstu domu, ka ir svarīgi salaulāties un noslēgt derību Dieva priekšā. Tas ir svarīgi tādēļ, ka Dievs tā māca un ka attiecības ir nostiprinātas ar derību, nevis ar vienošanos, ka mēs vienkārši dzīvojam kopā.

Man patīk domāt par ģimeni kā par ekosistēmu. Zinām, ka 50.-60. gados bija doma, ka cilvēks ir visvarens. Viņš lido kosmosā, maina upju gultnes, maina to tecēšanas virzienus. Tas radīja milzīgu katastrofu dabā. Tikai beigās cilvēki saprata, ka nevar tā vienkārši brāzties iekšā un visu izmainīt, jo tad rezultāts būs katastrofa. Es runāju par ģimeni un aicinu savas draudzes locekļus atbalstīt šos Satversmes grozījumus, jo redzu, ka mēs mainām to sistēmu, ko Dievs ir radījis. (M.Ozolinkevičs)

Dievs radīja normālu, dabisku ekosistēmu, kur cilvēkam piedzimt, augt, attīstīties, veidoties, kur viņam ir drošība, saknes un arī nākotne. Tā ir ģimene, vīrieša un sievietes savienība.

Kāda loma šodien ir kristīgajai sabiedrības daļai?

Draudzes uzdevums ir būt gaismai un sālij šai pasaulē. Un draudzes uzdevums ir vienmēr teikt un mācīt to, ko Jēzus ir mācījis. Pirmkārt, pašiem ir jādzīvo un jābūt kā piemēram un paraugam, uz kuru skatoties, cilvēkiem gribētos teikt – es arī gribu tādu ģimeni, es arī gribu tā dzīvot. Svarīgi, lai mūsu bērniem ir droša vide, kurā mēs esam uzticami viens pret otru un parādam šo piemēru, kas ir ģimene.

Otrkārt, mums ir svarīgi teikt un runāt visai sabiedrībai par to, ko Dievs saka. Kad mēs lūkojamies Bībelē, tad redzam, ka būs Dieva tiesa un sods, kas nāks pār pasauli un mēs visi stāvēsim Dieva troņa priekšā. Bībele saka, ja tu redzi, ka tavs tuvākais grēko, tad ej un saki viņam to.

Ja mēs redzam, ka sabiedrība iet nepareizā virzienā, kas ved uz iznīcību, tad mums ir tas jāpasaka un jāiestājas par to. (M.Ozolinkevičs)

Mums noteikti jāizmanto šis laiks, ko Dievs mums dod. Bībelē teikts, ka savs laiks runāt, savs laiks klusēt. Tad, kad mēs ieejam it kā jaunā laikā, tas ir iepriekš iesētais. Viss, ko esam vai neesam darījuši. Ja mēs šodien klusējam, tad mums nav ko sūdzēties rīt. Tieši tāpat varētu teikt par vēlēšanām. Reizēm cilvēkiem, kas lamā valdības un varas, mēs varam pajautāt, vai viņi gāja uz vēlēšanām? Ja negāja, tad kādas tiesības viņiem ir lamāt? Mums ir jāizmanto tās likumīgās tiesības, kas mums šodien ir dotas.

Mēs zinām piemērus rietumu valstīs, ka teiktā patiesība var tikt traktēta kā naida runa pret kādām konkrētām sabiedrības grupām.

Daudz kas var tikt traktēts kā naida runa. Tomēr naids, pirmkārt, ir sirds stāvoklis attiecībā pret kādu. Zinām, ka Jēzus mīlēja grēciniekus. Baznīca nerunā par to, ka homoseksuālisms ir grēks no naida pozīcijām. Baznīca runā no mīlestības pozīcijām, jo tā uz to skatās Dievs. Dievs mīl cilvēkus un Viņam sāp, ka tie iet pazušanā. Vienmēr būs cilvēki, kas gatavi visus ar akmeņiem nolinčot un notiesāt, tomēr Dievs mūs aicina mīlēt. Ja tu mīli un redzi, ka tavs draugs, paziņa, tuvinieks vai tauta iet pazušanas virzienā, tad tā nebūs mīlestība, ja tu mīļā miera labad klusēsi!

Bībelē nav norādes, ka mums būtu kaut kur jāiet un par kaut ko jābalso, bet tur ir teikts, ka mums ir jālūdz par tiem, kuru varā ir likumi, vai ne? Ko lūgt?

Mūsu kā tautas varā ir likumi un Satversme. Kā jau demokrātiskā valstī, mums ir tiesības ietekmēt likumus. Mums šīs tiesības ir dotas ar likumu un llīdz ar to mums tās ir jāizmanto. Mēs esam atbildīgi pārvaldīt to, kas mums ir dots un nav ko vainot, ja šīs tiesības paši neizmantojam.

Visvienkāršākā lūgšana par valdībām un varām, ko es lūdzu, ir par Dieva svētību viņiem. Man citreiz prasa, kā es varu lūgt par to? Tomēr mums ir nepareizs priekšstats par to, ko nozīmē Dieva svētība. Tā, pirmkārt, ir atgriešanās no grēkiem un tas, ka ikviens cilvēks iepazīst Jēzu Kristu kā savu Kungu glābēju. Tā nav svētīta tauta, ģimene vai cilvēks, kas dzīvo zaļi mierā un pārpilnībā, bet nepazīst Kristu. Tā ir pirmā lieta, ko lūgt. Bībele saka, ka taisnīgi valda tikai tas, kurš valda Dieva bijībā. Kā veidojas Dieva bijība? Patiesa Dieva bijība nav bez Dieva pazīšanas. Tieši par to es arī lūdzu. Uzskatu, ka Dievs ir pieļāvis, ka šie cilvēki ir amatā uz kādu laiku un tāpēc mēs viņus varam ietekmēt, lūdzot Dievu par viņiem, lūdzot, lai maina viņu lēmumus un dod gudrību. Svarīgi, ka tie cilvēki, kas ir blakus neklusē.

Tas nozīmē, ka jālūdz arī tad, kad redzam, ka valsts likumi aizgriežas prom no Dieva likumiem un notiek netaisnības?

Viennozīmīgi, jo Bībele māca mūs lūgt par valdībām un varām, lai mēs varētu dzīvot mierīgu dzīvi. Tas ir mūsu primārais uzdevums un aicinājums, jo vienīgais, kas izmaina sirdi, ir Kristus.  Kāpēc mums ir cietumi? Tāpēc, ka ir likumu pārkāpumi. Mums ir likumi un sodi, piemēram, par zagšanu, tomēr daudzus tas neattur no zagšanas. Kādēļ? Tādēļ, ka ļaunums nāk no sirds. Ja sirds ir atdzimusi no Dieva gara, tā meklē nevis to, kas patīk šai pasaulei, bet to, kas patīk Dievam. Tā ir visbūtiskākā lieta! Likums neizmaina cilvēka sirdi, tās ir vadlīnijas, pēc kurām cilvēkiem dzīvot.

Un tomēr – cik būtiski ir izteikt savas domas par likumiem un, ja  iespējams, parakstīties par kādiem jauniem likumiem vai to grozījumiem?

Mans primārais uzdevums kā mācītājam ir sludināt Jēzu Kristu. 1905. gads Latvijā ir zināms ar tā saucamajām baznīcu demonstrācijām. Tomēr tie nebija mācītāji, kas tās organizēja. Tie bija revolucionāri, kas ienāca dievkalpojumā, novāca mācītāju malā, runāja un aicināja cilvēkus uz šo revolūciju. Un mēs zinām revolūcijas asiņainās sekas. Es nedomāju, ka baznīcai ir jākļūst par vietu, kur aģitējam par politiku, jo tai ir jābūt vietai, kur primāri tiek sludināts par Kristu. Tanī pašā laikā, es aicinu draudzes cilvēkus būt aktīviem un piedalīties arī ikvienās vēlēšanās. Ja man cilvēki prasa, par ko vēlēt, es atbildu, lai viņi lūdz Dievu par to.

Esiet aktīvi! Ja mēs sagaidām, ka valdība domās par dievbijīgām lietām un tai pašā laikā atstājam neticīgiem cilvēkiem visas vēlēšanas, tad ko mēs varam sagaidīt? Viņi balso par to, kur ir viņu intereses. Mēs nekad kādu parakstīšanos neesam padarījuši par daļu no dievkalpojuma, bet pēc tā esam skaidrojuši, runājuši, kāpēc kaut ko ir svarīgi atbalstīt vai parakstīties. (M.Ozolinkevičs)

Kā klājas vasarsvētku draudzēm citās valstīs?

Ļoti dažādi. Pamatā 99% Vasarsvētku draudzes pārstāv kristietības konservatīvo spārnu. Vasarsvētku ticība tāpat kā jebkura, balstās Bībelē. Mēs uzsveram jaunpiedzimšanu. Mēs joprojām praktizējam draudzes disciplīnu. Mēs runājam par svētu dzīvi un aicinām uz to. Šī kustība lielā mērā radās  20. gadsimta sākumā uz svētuma kustības bāzes, kas bija 19. gadsimtā. Vasarsvētku kustība, sludinot Jēzu Kristu radikāli, ir visstraujāk augošā kustība pasaulē. Ticam, ka cilvēks reāli piedzīvo Dievu, un ka ir jātiek galā ar sirdi, tad arī dzīve būs svēta.

Šie grozījumi, tie skar daudzus būtiskus punktus. Gan to, ka ģimenes pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. To, ka bērniem ir jābūt tiesībām augt ģimenē, kuras pamatu veido māte sieviete un tēvs vīrietis, vecākiem ir tiesības audzināt savus bērnus saskaņā ar savu filozofisko un reliģisko pārliecību, kā arī valsts īpaši palīdz daudzbērnu ģimenēm un vecākiem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem.

Arī jums ir daudzbērnu ģimene, kurā ir septiņi bērni. Kā esat izjutuši atbalstu un uzmanību jums kā tik kuplai ģimenei?

Jā, mums ir četri lielāki dēli, no kuriem trīs ir jau precējušies, mums ir trīs mazdēli, divas pusaudžu meitenes un pastarītis. Mēs smejamies, ka mums ir divi metieni. Mums ir četri puikas, kas piedzima deviņdesmitajos gados, un tad ir meitenes – 2005. un 2006. gads, kā arī puika 2012. gads. Jā, starpība ir, kad pirmie puikas uzauga ar to laiku, kad tagad aug bērni. Valsts daudz vairāk rūpējas un atbalsta. Ir gan Goda ģimenes karte, gan nodokļu atlaide, arī par nekustamo īpašumu. Tas, protams, ir atkarīgs arī no pašvaldības. Mārupes pašvaldība, kur es dzīvoju, rūpējas par tām ģimenēm, kur ir trīs nepilngadīgi bērni, vai vairāk, sniedzot arī atbalstu pulciņu apmeklēšanā un sporta maksājumos. Protams, daudzbērnu ģimenēm arī tēriņi ir lielāki, bet mēs paši to esam izvēlējušies. Mēs noteikti nedzīvojam ar aizvainojumu pret sabiedrību vai valsti.

Atceros, kāds bija sabiedrības viedoklis, kad auga puikas. Vieni teica, ka esam muļķi vai arī ļoti bagāti. Citi solīja dāvināt televizoru. Ja visi, kas solīja dāvināt televizoru, būtu to izdarījuši, man katrā istabā tagad būtu pa diviem. (M.Ozolinkevičs)

Kad mēs bijām ar četriem bērniem, mūs uzskatīja kā nelabvēlīgu ģimeni, bet tagad sabiedrības attieksme ir mainījusies un tas ir pozitīvi, jo mēs joprojām esam izmirstoša tauta.

Tāpēc vien valstij vajadzētu atbalstīt daudzbērnu ģimenes.

Jā, valstij vajadzētu atbalstīt dažādos veidos. Es arī esmu manījis, ka tieši lielajās ģimenēs ir vairāk patriotisma. Viņās ir vairāk savas zemes un ģimenes apziņa, kas ir par to, kam es piederu. Tas ir ļoti būtiski apjaust, ka šī ir mana zeme un tauta, tad valsts varēs pastāvēt.

Varbūt brāļi un māsas, un kopā lielā ģimene arī iedod to vērtības sajūtu tai vietai, kurā esi?

Jā, tu iemācies rēķināties ar citu, ar otru un tu nedzīvo tikai sev. Pamatlietas, kas bērnam nepieciešamas, protams, vieglāk un ātrāk nodrošināt ir vienam pašam. Sieva vienmēr stāsta meitām par to, kad puikas auga, viņi vienu konfekti grieza četrās daļās. Tā ir taisnība, jo toreiz mums materiāli bija ļoti grūti. Lielā ģimenē tu māci dalīties, rūpēties un gādāt par otru. Labklājība nav tikai tad, kad tu jūties labi, tā ir kaut kas vairāk, par ko domāt.

Kā baznīcai izturēties, ja tās vidū ienāk homoseksuāls pāris?

Sludināt Kristu! Tieši tāpat, jo Kristus ir glābējs visiem. Daudzi no šiem cilvēkiem saka, ka viņi ir tādi piedzimuši. Jā, mēs visi esam piedzimuši ar iedzimtu grēku. Bībele saka, ka nav starpības starp jūdu un grieķi, jo visi ir grēkojuši un visiem trūkst Dievišķās godības. Tieši tāpēc mums jāsludina Kristus, jo Kristus mums ir vienīgā cerība. Kristus mūs ‘’neuzfrišina’’, bet gan izmaina radikāli. Kristus dara visu jaunu. Mēs piedzimām ar iedzimtu grēku, un vienigais variants, kā mēs varam būt brīvi no grēka varas pār mums jebkurā formā, lai kā tas izpaustos.

Viena no lietām, kas pasaulē ir ļoti pieņemama, ir šķirtās laulības. Tās ir iemesls dzeltenajai presei rakstīt par zināmiem cilvēkiem, šodien par to vairs it kā neviens diži nesatraucas, bet Bībele to sauc par grēku. Ja Dievs ir teicis, ka tas ir tā un tas atkal tā, tad mans, kā mācītāja, uzdevums ir sludināt to, ko Bībele raksta.

Evaņģēlijs ir pasludināt Dieva patiesību.  Ja cilvēks tic, ja tu ļauj viņam dzirdēt Evaņģēliju par Jēzu Kristu, tad viņš piedzimst no Dieva Gara un ir jauns radījums Jēzū Kristū.  Es pats atceros divas liecības. Vienā draudzē cilvēki liecināja pirms ūdens kristībām. Vienam puisim bija 18 gadu, otram 28.  Viens dzīvojis homoseksuālu dzīvesveidu, bet stāstīja, ka tad, kad piedzimis no Dieva Gara, sācis ieraudzīt sievietes sev apkārt. Dievs viņu radikāli mainīja. (M.Ozolinkevičs)

Tas, kāpēc mēs vispār runājam par šādu problēmu un ko teikt, kā runāt, kā attiekties, to nevaram ar savu cilvēka saprātu noregulēt.  Vienīgais, kas spēj tikt galā ar grēka un ar sirds problēmu ir Jēzus Kristus. Tas, par ko mums kā draudzēm ir jārūpējas, ir lai cilvēki piedzīvo Kristu un lai draudzēs ir reāla Svētā Gara klātbūtne. Svētais Gars pārliecinās pasauli par grēku, taisnību un tiesu. Ja Svētais Gars pārliecina, mans darbs ir tikai pasludināt.

Liberālā pasaules uzskata arguments ir, ka Dievs pieņem visus …

Kurā vietā tas ir rakstīts Bībelē, ka Dievs pieņem visus? Tur ir rakstīts, ka Dievs mīl visus, tas gan!

Vai tad mīlestība nav pieņemšana?

Es mīlu savus bērnus, bet ir situācijas, kad viņiem ir jāpasaka, ja viņi neklausīs, būs sods. Dievs mīl visus, bet Viņš ir svēts un nemaina to, ko ir teicis. Mūsu pieņemšana nozīmē, ka mēs atbalstām un pieņemam to, ko cilvēks dara. Tad, kad mēs lasām Evaņģēliju, mēs redzam, ka Jēzus kādiem cilvēkiem pat saka – eita nost no Manis, Es jūs nepazīstu! Tas nozīmē, ka Dievs nepieņem vienkārši visus.  Ir kāds nosacījums, ja tā var teikt. Šobrīd grēcinieks var nākt pie Dieva un kā grēciniekus Dievs pieņem visus. Absolūti visus! Visi, kas ir arī bēdīgi un grūtsirdīgi. Visiem grēciniekiem ceļš pie Dieva ir, bet visiem ir jānāk pie Viņa ar ticību, ka Viņš ir. Tas nozīmē arī atzīt savu grēcīgumu un to, ka ir vajadzīga piedošana. Ir teikts, ka pēc mūsu augļiem būs mūs pazīt. Augļi ir dzīves izmaiņas un patiesa grēku nožēla. Ja cilvēka dzīve nemainās, tas nozīmē, ka viņš nav piedzīvojis Jēzu Kristu.

Kāpēc mēs pēdējā laikā arvien vairāk dzirdam šos stāstus par viendzimuma pāru attiecībām?

Tas liecina par to, ka cilvēkiem ir ļoti konkrēta vīzija to izdarīt. Ja mēs paskatāmies filmas, kas uzņemtas pirms desmit gadiem, tad reti kurā Holivudas filmā bija redzami homoseksuāli pāri. Šobrīd tas kļuvis gandrīz kā uzstādījums, ka gandrīz katrā filmā ir kāda situācija vai tēls, kas parāda homoseksualitāti. Mēs tiekam pieradināti pie šīs domas vairāk un vairāk. Protams, jo vairāk par to runā, jo vairāk tiešām var pierast. Tam ir nepārtraukts lobijs, tāpēc mēs arī dzirdam arvien vairāk. Liberālisms daudziem šķiet pievilcīgs un mūsdienīgs. Ja esi pret kādu no šīm laikmetīgajām lietām, tad esi gluži vai kā no pagājušā gadsimta.

Ko iesākt vecākiem vai kur meklēt palīdzību, ja bērni atnāk mājās un informē par savu vēlmi pēc viendzimuma attiecībām?

Pirmkārt, es gribētu teikt visiem vecākiem – ņemiet līdz savus bērnus uz dievnamu. Ņemiet līdz savus bērnus uz dievkalpojumu, ņemiet viņus līdzi arī, ja braucat uz konferencēm, lūgšanām un citām vietām, kur viņi reāli piedzīvo Dievu un kur viņi paši personīgi sastopas ar Jēzu Kristu. Mēs varam daudz lietas iemācīt un daudzas teikt, bet atcerieties, visam, ko mēs mācām, pretī ir arī šī pasaule, kas māca savas lietas. Ja jūs saskaraties ar šādu situāciju, tad, pirmkārt nāciet pie Kristus un lūdziet. Vienīgi Viņš var dot Savu mieru. Atcerieties, ka jūsu bērns nav vairāk pazudis, kā tie, kas dzīvo bez Dieva, bet dzīvo heteroseksuālās attiecībās. Grēks ir grēks. Lūdziet, iestājieties, gavējiet par viņu. Varbūt varat atrast kādus, kas lūdz kopā ar jums. Es ieteiktu aiziet pie draudzes mācītāja un lūgt kopā ar viņu. Viena no lietām, kad mēs nonākam kaut kādās situācijās, mums ir kauns. Kā mēs pateiksim, ko mēs pateiksim?

Es atceros, ka tad, kad mēs ar brāli dzīvojām bezdievīgu dzīvesveidu, mani vecāki lūdza un gavēja. Mans tēvs bija mācītājs. Viņam bija domas, ka jāatstāj mācītāja kalpošana, jo mēs bijām bezdievīgi.  Bezdievībā nav starpības – grēks ir grēks! Bija cilvēki, kas aicināja draudzi lūgt un gavēt. Cilvēki draudzē toreiz teica – mums ir jālūdz par mācītāja dēliem, jo viņi iet pazušanā. Viņi ir atkarībās un dzīvo bezdievīgu dzīvesveidu. Izpratne par vajadzību to darīt bija lielāka, nekā nosodījums un neizpratne. (M.Ozolinkevičs)

Bija cilvēki, kas nosodīja. Bija cilvēki, kas vienmēr savā pareizībā un paštaisnībā nosodīja. Un tādi būs vienmēr. Bet patiess, normāls Dieva bērns, kristietis – viņš iestāsies un lūgs. Viņš nesīs šo vajadzību Dieva priekšā. Tāpēc nav jābaidās! Nav jāiziet priekšā un jābļauj visiem! Atrodi kādus, kas ir uzticami. Kas lūdz. Draudze var iestāties par šo visu. Mēs esam redzējuši savā draudzē, kā cilvēku dzīves mainās ar līdzīgām problēmām. Nāk vecāki un saka –mans bērns! Mans bērns dzīvo tādās attiecībās. Mēs esam lūguši Dievu. Un slava Dievam! Situācijas ir mainījušās.

Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Kristīgo radio un raidījumu “Balso par ģimeni”. Paldies materiāla tapšanā arī Ilgai Bēmei!

Ja vēlies parakstīties par šajā sarunā minētajiem Satversmes grozījumiem par ģimenes jēdziena nostiprināšanu, dodies uz latvija.lv/pv

Ja atradi vērtīgu saturu, atbalsti mūs, lai varam turpināt runāt: ZIEDOT