Jau vairāk nekā 40 gadus dr. Pola Kamerona (Paul Cameron) pētniecisko prātu ir nodarbinājuši daudzi sabiedrības veselības un dzīvotspējas jautājumi. Kā vēl jauns pētnieks, viņš tālajā 1967. gadā kādā medicīnas žurnālā publicēja pētījumu par pasīvās smēķēšanas kaitīgumu tuviniekiem, ģimenes locekļiem, īpaši bērniem. “Veicu virkni pētījumu, kas apstiprināja šo ietekmi arī uz laulātajiem. Tajā laikā es biju tik naivs, ka domāju, ka tas spēs pārliecināt lielās tabakas kompānijas beigt šo izplatīšanu. Diemžēl vai arī – par laimi, zinātniskiem faktiem nepieciešams ilgāks laiks, kamēr tie ietekmē sabiedrību. Reāli izmaiņas pēc šī pētījuma sāka notikt tikai pēc kādiem 25-30 gadiem, kad es jau biju nomainījis pētniecības tematikas,” tā viesojoties Latvijā, stāsta ASV Ģimenes pētniecības institūta (Family Research Institute) vadītājs un dibinātājs P.Kamerons. Daudzus gadus, darbojoties kā profesors Luisvilas Universitātē, Nebraskas Universitātē un Fullera Teoloģijas seminārā, P.Kamerons uzstājas arī ar pētījumiem un empīriskām atziņām par demogrāfiju, dzimstību, cilvēka seksualitāti, kā arī homoseksualitātes negatīvo ietekmi gan individuālā, gan sabiedrības līmenī. P.Kamerons ir vairāk nekā 90 zinātnisku rakstu un piecu grāmatu autors.

Aicinām iepazīties ar vairākiem lekcijas fragmentiem no P.Kamerona uzstāšanās oktobrī Rīgā.

Cilvēka seksualitāte un apziņa, ka esmu vīrietis vai sieviete ir iemācīta. Tieši tāpat kā tas, ka varu izjust simpātijas pret pretējo dzimumu vai seksualitātes veids, ko varu piekopt. Arī tas, cik sieviete vēlas bērnus, sabiedrībā ir iemācīts. Savos pētījumu datos, es ieraugu, cik ļoti ir mainījusies mana sabiedrība. Šodien jau skolā tiek mācīts par dažādajiem veidiem, kā varam uz sevi skatīties un ka varam būt gan viens, gan otrs dzimums, ja vien to vēlamies. Tā kļūst par problēmu sociālajai sistēmai, kur bērnam vai jaunietim nav stingra virziena, kuru uzņemt. Homoseksualitātē daudz ātrāk tiek sasniegts maksimālais baudas līmenis, pieliekot daudz mazākas pūles un arī sociāli tajā daudz vieglāk iesaistīties. Tādēļ to ir daudz vieglāk pieņemt, un tā ir arī daudz spēcīgāka seksuālā dziņa.

Visā Rietumpasaulē dzimst pārāk maz bērnu. Tas apdraud visu mūsu civilizāciju. Lai sabiedrība noturētos vienā līmenī, uz vienu sievieti ir nepieciešami 2,1 bērni, lai sabiedrība augtu – ir vajadzīgi vairāk bērni. (P.Kamerons)

60.gados tika izgudrotas kontracepcijas tabletes. Šim izgudrojumam ir lielākās sekas pēdējo 100 gadu laikā, jo pirmo reizi sievietēm tika dota iespēja izturēties pret seksu tāpat kā pret to bija izturējušies vīrieši. Tā bija jauna dzīves pieeja, kas lēnām iegāja sieviešu prātos. Kapitālismam ir vienaldzīgs jūsu dzimums, kamēr vien jūs varat atnākt uz darbu un pildīt savus pienākumus. Šai sabiedrības sistēmai ir pilnīgi vienalga, cik jums ir bērni un ar ko jums ir seksuālas attiecības, galvenais jums ir jābūt savā darba vietā. Pievērsiet uzmanību, ka sievietes pēc kontracepcijas izgudrošanas lēnām, bet pārliecinoši dzemdē mazāk bērnus. Prieks, ko sagādāja darbs un svarīguma sajūta līdzās vīriešiem samazināja mammu skaitu (no 6,1 bērna 60.gados līdz tikai 1,1 bērnam 2021. gadā).

Dienvidkorejā ir gudri cilvēki, brīnišķīgi auto, lieliska elektronika, bet viņu automašīnām tūlīt nokritīs riteņi, jo nebūs, kas tās turpināt uzturēt. Arī Ķīna izdarījusi “pakalpojumu” –  samazinot ciparu no 5,7 bērniem līdz vienam. Ķīniešu sievietes iemācījās, ka viens bērns – tas ir pietiekami!

Apjomīgā aptauja, ko veikusi ASV valdība mums atklāj, cik spēcīga ir homoseksualitātes ietekme. Paskatāmies, ko par savu seksuālo orientāciju saka vidusskolēni 2000. gadu sākumā. Ja pirms kādiem 40 gadiem bija aptuveni 2% ar slepenām homoseksuālām tieksmēm, tad 2001. gadā no visiem jaunajiem studentiem, jau kādi 5% apgalvo, ka ir homoseksuāli vai biseksuāli. Šajā pētījumā 92% studentu teica, ka ir ieinteresēti pretējā dzimumā, bet 2,6% teica, ka vēl nav izlēmuši. Gadiem ejot, ir notikušas tālākās izmaiņas, īpaši, kad 2010. gadā sāka ievērojami mainīties Amerikas skolu sistēma. Gan Vašingtonā, gan daudzu skolu apkaimēs dažādos politikas birojos homoseksualitāti sāka saukt par tikpat labu un cienījamu orientāciju, kā heteroseksualitāti. Mediji tam pievērsa daudz uzmanības. Vienā no pēdējām aptaujām, tikai 77,5% studenti apgalvo, ka ir viņi heteroseksuāli.

Atceramies, kā 1952. gadā kāds vīrietis, kuru pēc tam nosauca vārdā Kristīne Džordansone, būdams gejs, gribēja ne vien pārģērbties, bet pārtapt par sievieti. To viņš izdarīja no ASV aizbraucot uz Dāniju. Atgriežoties viņš visiem sāka izrādīties, ka nu ir sieviete, jo ir veicis dzimumu maiņu. Amerikas vecākais laikraksts “Daily News” nopublicēja viņa foto un pasludināja, ka nu viņš ir sieviete. Kopš tā laika oficiālās iestādes, katru, kurš veicis šādas manipulācijas, uzskata par pretējo dzimumu. Tomēr ne tad, ne tagad neviens no žurnālistiem nepavaicāja, ko tad tā operācija īsti ir paveikusi.

Google mēs varam redzēt reālos rezultātus, ka, neatkarīgi no tā, cik prasmīgs ir ķirurgs, tikai Dievs var radīt vīrietim dzimumlocekli. Ir ķirurgi, kas lepojas, ka ir paveikuši, ka sieviete izskatās pēc vīrieša, bet tie ir meli. Realitātē nav iespējams no sievietes uztaisīt vīrieti vai otrādi. (P.Kamerons)

Var teikt, ka arī žurnālisti mūs arī ir aizveduši tālu no patiesības meklēšanas. Vēlreiz uzsveru – arī mūsu dzimums var tikt iemācīts vai aizmirsts caur iemācīto jauno virzienu. Manā valstī (ASV) pēc pēdējām aptaujām jau 1 no 35 studentiem apgalvo, ka ir transseksuāls (transgender). Tas ir ieprogrammējams, jebkura seksualitāte ir ieprogrammējama sabiedrībā. Ja arī Latvijas sabiedrība mainīs apstākļus tam, lai homoseksuāliem bērniem (un arī tiem, kurus ķirurģiskā sakropļošana pārvērtusi dzimumu) nodrošinātu labo jušanos sabiedrībā kā pārējiem, tad jūs tuvosieties tai iznīcībai un nāvei, kas šobrīd notiek manā valstī (ASV).

Starp jauniešiem ir veikts pētījums, kurā aptaujātie atbild, vai viņi ir centušies izdarīt pašnāvību pēdējos 12 mēnešos. Ir atsķirības atbildēs, kā atbild heteroseksuāli un kā – homoseksuāli jaunieši. 2000. gadu sākumā 2% heteroseksuālie jaunieši apstiprināja, ka ir mēģinājuši veikt pašnāvību (tas bija 1 no 50 studentiem). Turpretī starp homoseksuālajiem/biseksuālajiem studentiem pozitīvi atbildēja 12%. Tādu, kuri nebija droši savā pārliecībā, bija aptuveni 8,4 %. 2015. gadā šādā pat pētījumā var ieraudzīt – 2% heteroseksuālie jaunieši apstiprina, ka viņiem ir bijis pašnāvības mēģinājums, homoseksuālajiem/biseksuālajiem jauniešiem – šis procents ir tuvu 10%. Tas parāda, ka homoseksuāli cilvēki ir ar daudz lielāku risku nodarīt apdraudējumu savai veselībai un dzīvībai.

Pavisam nesen, šā gada 2. aprīlī ASV lielākā veselības institūcija (US Health&Human services) iznāca ar paziņojumu, ka  sabiedrībai ir zināms, ka homoseksuāli orientētiem cilvēkiem ir noslieces uz sliktāku veselību, viņiem ir palielinātas iespējas lietot aizliegtās vielas, daudz lielāka iespēja, ka viņi būs ar lieko svaru, smēķēs, dzers, lietos narkotikas, kā arī ar sliktāku garīgās/emocionālās veselības stāvokli. (P.Kamerons)

Tomēr, mana valsts (ASV) ir tā, kas virza, lai homoseksualitāte visā pasaulē tiktu pieņemta kā vienlīdzīga, un pat jūs savā sabiedrībā nu sākat mācīt to saviem bērniem. Tai pat laikā, mana valdība arī reizēm atzīst, ka šādas rekomendācijas palielina risku nonākt pie šīm te iepriekš minētajām problēmām. Homoseksualitāte un tās ideoloģija mūs tik ļoti kontrolē, ka mēs jebkurā gadījumā ejam šo ceļu, neskatoties uz riskiem. Ja esam saprātīgi, tad skatāmies, ka tas ir slikti mūsu veselībai un tad uzdodam jautājumu, kāpēc mēs to popularizējam un ja atzīstat, ka to darām un ka tas ir slikti, kāds ir skaidrojums tam? Tas ir tik neloģiski un neprātīgi! Nosliecos, ka tā ir tā ļaunuma klātbūtne, kurā valdība var teikt, ka smēķēšana ir slikta un ierobežojama, bet reizē arī pateikt, ka esam gatavi un atvērti tam, lai palielinātos to cilvēku skaits, kam būs liela varbūtība smēķēt un piekopt citas veselībai kaitīgas nodarbes. Vai neesam viena dīvaina suga? Esam ļoti pretrunīgi cilvēki! Diemžēl mūsu valdība regulāri nāk klajā ar šādām pretrunīgām politikas programmām.

Rietumpasaulē tik ļoti uztraucamies par minimālām temperatūras izmaiņām, mums saka, ka visi nomirsim, ja kaut ko ar to neiesāksim. Ja reiz tik ļoti uztraucamies par pāris grādu svārstībām, mums būtu jāceļ trauksme arī demogrāfijas skaitļos un ciparos, kas pieaug un apdraud dzimstību un veselību. (P.Kamerons)