Mēs dzīvojam jocīgā laikā. Zinātne vienmēr ir bijusi ideoloģiski angažēta. Atcerēsimies kaut vai zinātnisko komunismu, tomēr vismaz manas dzīves ritumā nav bijis piedzīvots periods, kad termins “zinātnē balstīts” bezmaz vai kļuvis par sinonīmu farsam. Atcerēsimies, ka visi ar moderno slimību saistītie ierobežojumi ir strikti balstīti zinātnē, un kādus tik absurdus mēs neesam piedzīvojuši – tai skaitā ar piesauktajām sabiedrības kolektīvo imunitāti nodrošinošajām vakcinācijas aptverēm!

Diemžēl šis absurda un farsa teātris ir skāris arī ģimenes institūciju. Cilvēki ir tiesīgi veidot dažādus attiecību modeļus. Nav šaubu, ka kādiem no šiem modeļiem ir nepieciešams regulējums likumdošanā, lai sakārtotu partneru juridisko un mantisko mijiedarbību.

Taču ir tikai viens modelis – atkārtoju, TIKAI VIENS! – kas nodrošina sabiedrības atjaunošanos, ienākot tajā jauniem sabiedrības locekļiem, kuri dabiskā veidā ar laiku aizstāj vecos. Šis modelis ir attiecības starp vīrieti un sievieti. Tas ir kā “centrs”, kā balsts sabiedrības neaiziešanai nebūtībā. Tāpēc šis modelis ir īpaši jālolo, jāatbalsta un jāizceļ. Un tāpēc tas ir pelnījis atsevišķu nosaukumu. Nosaukums, kas šādam modelim izveidojies vēsturiski, ir “ģimene”.

Ir tikai dabiski, ka jēdziens “ģimene” var arī ietvert paaudzes, kas nākušas pasaulē pirms “centra” izveidotājiem un palīdz pieskatīt/audzināt mazbērnus.

Sabiedrības liberālās ideoloģijas pārņemtajā daļā izskan viedokļi, ka ģimenes jēdziens ir jāpaplašina, jo esot “zinātnē balstīti” pierādījumi, ka dzimums ir tikai sociāls konstrukts, ka tam pat neesot sakara ar bioloģiju. Nu nez. Protams, kāds var noliegt acīmredzamo, bet kāpēc šādas novirzes jāsludina par pareizām vai normu visai sabiedrībai? Un cik tālu tad mēs ģimenes jēdzienu paplašināsim? Kāpēc jāaprobežojas tikai ar viendzimuma attiecībām? Kāpēc nevar “normalizēt” un ģimenes jēdzienā ietvert daudzsievību un daudzvīrību? Un galu galā, kāpēc ne svingeru tipa attiecības?

Lūdzu, saprotiet mani pareizi! Ja kāds ir citādi seksuāli orientēts, ja kāds nejūtas komfortabli ķermenī, kādā ir piedzimis, viņš vai viņa tāpēc nav “mazāk cilvēks”! Esamības vai Dieva priekšā mēs visi esam vienādi. Līdz ar to attiecībā uz ikvienu nav pieļaujama diskriminācija profesijas izvēlē vai karjeras izaugsmē. Taču attiecībā uz sabiedrības interesēm un tautas tradicionālajām vērtībām, atstājam ģimenes jēdzienu attiecībām starp vīrieti un sievieti! Jebkurus citus attiecību modeļus taču var nosaukt citādāk. Kāpēc, piemēram, tā nevarētu būt “partnerība”? Vai “kopdzīve”?

Sistēmfenomenoloģijas pamatlicējs Berts Helingers pamato, kāpēc bērnam ir svarīgi apzināties un pieņemt savu bioloģisko māti un bioloģisko tēvu,- lai apzinātos sevi un savu dzīves ceļu. Citādi notiek nerimtīgi kaut kā meklējumi, nesaprotot, kas tieši jāmeklē. Tādējādi bērna dzīves pamatam ģimenes ietvars ir sevišķi būtisks.

Protams, ir situācijas, kad tiešas attiecības ar kādu no vecākiem nav iespējamas un bērns var nokļūt citādā aprūpē. Taču tāpēc jau nav jāpaplašina ģimenes jēdziens, ir cita veida regulējumi, kā to sakārtot.

Vai ģimenes jēdzienu šādi vajadzētu definēt Satversmē? “Normālā” situācijā es sacītu, ka nē, jo kālab īpaši aprakstīt acīmredzamas lietas? Taču tā kā mēs dzīvojam laikā, kad “zinātnē balstītā” veidā acīmredzamo var padarīt par neesošu un kailo karali par dārgos tērpos apģērbtu, laikam tomēr šādam ierakstam ir jābūt.

Ģirts Ančevskis, uzņēmējs

Ja arī Tu piekrīti dabiskas ģimenes aizsardzībai: PARAKSTIES ŠEIT

Ja atradi vērtīgu saturu, atbalsti mūs, lai varam turpināt runāt: ZIEDOT