Kā zināms, šodien Saeimā plānots balsojums par lēmuma projekta “Par 12 973 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par Latvijas nepievienošanos Stambulas konvencijai” turpmāku virzību” nodošanu Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Iepriekšējā kolektīvā iesnieguma izskatīšana norisinājās 6. septembrī Saeimas Ārlietu komisijas sēdē.
Biedrība “Asociācija “Ģimene”” atkārtoti vēršas ar aicinājumu izturēties kritiski pret nodomu ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Stambulas konvencija) un tā vietā vērsties pret reāliem vardarbības cēloņiem sabiedrībā.
Biedrība nosūtījusi atklātu vēstuli Saeimas Ārlietu komisijai, Saeimas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisijai, Pārresoru koordinācijas centram un Labklājības ministrijai ar izklāstu un viedokli par to, kādēļ Stambulas konvencija ir uzlūkojama kā nekvalitatīvs dokuments.
“Šis dokuments šauri skatās uz vardarbības pret sievieti cēloņiem, koncentrējoties tikai uz vienu vardarbības cēloni – nevienlīdzīgu varas sadalījumu, kura dēļ vīrieši dominē pār sievietēm un diskriminē sievietes un ir apgrūtināta sieviešu pilnīga attīstība. Vardarbības cēloņi ir daudzveidīgi, un uz vardarbību nedrīkst skatīties tikai caur viena cēloņa prizmu,” pauž biedrības “Asociācija “Ģimene”” valdes priekšsēdētājs Rihards Kostigovs.
Lai uzskatāmāk parādītu vardarbības cēloņu daudzveidību, vēstulē sniegts ieskats vardarbības cēloņu personīgajos un sociālajos aspektos, kurus Stambulas konvencija nerisina. Personiskie vardarbības cēloņi sevī ietver gan psiholoģiskos, gan emocionālos, gan arī kognitīvos faktorus, savukārt sociālie cēloņi aptver ģimenes vides faktorus un ekonomiskās un sociālās atšķirības.
Personīgie vardarbības cēloņi –
Psiholoģiskie faktori:
Psihiskās veselības problēmas: personas ar neārstētiem garīgās veselības traucējumiem, piemēram, depresiju, bipolāriem traucējumiem vai citiem personības traucējumiem, var būt vairāk tendētas uz vardarbīgu uzvedību.
Psihotropo vielu lietošana: alkohola vai narkotiku pārmērīga lietošana var pasliktināt spriestspēju un palielināt agresīvas uzvedības iespējamību.
Emocionālie faktori:
Dusmas un neapmierinātība: apspiestas dusmas, neapmierinātība vai temperamenta īpatnības var izraisīt vardarbības uzliesmojumus, jo īpaši starppersonu konfliktos.
Zems pašvērtējums: cilvēki ar zemu pašvērtējumu var lietot vardarbību, lai apliecinātu savu pārākumu vai iegūtu varas un kontroles sajūtu.
Kognitīvie faktori:
Konfliktu risināšanas prasmju trūkums: daži cilvēki var lietot vardarbību, ja viņiem trūkst efektīvas komunikācijas un konfliktu risināšanas prasmju.
Personas, kuri divdomīgas situācijas interpretē kā apdraudošas, var būt vairāk tendēti uz vardarbīgu uzvedību.
Sociālie cēloņi –
Ģimenes vide:
Vardarbība bērnībā: personas, kuras bērnībā ir piedzīvojušas fizisku, emocionālu vai seksuālu vardarbību, var būt pakļautas lielākam vardarbības riskam, gan kļūstot par upuriem, gan pašiem uzvedoties vardarbīgi.
Ģimenes disfunkcija: izaugšana ģimenē, kurā ir piedzīvota vardarbība, pamešana novārtā vai disfunkcionālas attiecības, var veicināt vardarbīgas uzvedības tendences.
Ekonomiskās un sociālās atšķirības:
Nabadzība: cilvēki, kuri dzīvo nabadzīgā vidē, var izjust vilšanos un bezcerību, kas var veicināt vardarbību kā līdzekli, lai pārvarētu trauksmi vai izdzīvotu.
Nevienlīdzība: sociālā nevienlīdzība, piemēram, izglītības, nodarbinātības iespēju un resursu pieejamības atšķirības, var izraisīt netaisnības sajūtu un veicināt vardarbību.
Plašsaziņas līdzekļi un izklaide: vardarbīga plašsaziņas līdzekļu satura, tostarp videospēļu, filmu un mūzikas, iedarbība var padarīt cilvēkus nejūtīgus pret vardarbību un ietekmēt viņu uzvedību.
Sociālā atbalsta un pakalpojumu trūkums: nepietiekama piekļuve psihiskās veselības aprūpei, sociālajiem pakalpojumiem un kopienas atbalstam var atstāt cilvēkus bez nepieciešamajiem resursiem, lai risinātu pamatproblēmas nevardarbīgā veidā.
“Pamatojoties uz iepriekš minēto, mēs aicinām izturēties kritiski pret nodomu ratificēt Stambulas konvenciju un vērsties pret reāliem vardarbības cēloņiem sabiedrībā,” uzsver R.Kostigovs.
