Jānis Kungs – ikdienas darbs saistīts ar pedagoģiju, pasniedzot bioloģiju Rīgas Valsts 2.ģimnāzijā un molekulārbioloģiju un medicīnisko ģenētiku Rīgas Stradiņa Universitātē. Nākšanu pie ticības caur Alfa kursu viņš nosauc par savas dzīves vienu no mainošākajiem notikumiem. Ilgi nedomājot Jānis sevi noraksturo – biologs, kristietis, vīrietis un vīrs. Saruna ierakstīta raidieraksta “Vīri runā” ietvaros, ar biologu sarunājas Andars Ignacs. 

Molekulārā bioloģija ir tāds fundamentāls kurss medicīnas studentiem, kur mācās par šūnas iekšpusē esošajiem procesiem, kā veidojas olbaltumvielas, kā darbojas DNS molekula, kā gēnu mijiedarbības noved pie vienas vai citas pazīmes. Tas iedod pamatu citām tālākām studijām. Savukārt medicīniskā ģenētika fokusējas uz to kā gēni, kas mūsos ir iekodēti un ko esam mantojuši, veido mūsu dažādas patoloģijas un novirzes no normas. (J.Kungs)

Kad tu saprati, ka ir jārunā par šiem mūsdienu socioloģiskām patoloģijām – par dzimummaiņu, homoseksualitāti, un kas bija tavs atspēriena punkts – kristietība vai studijas?

Es nonācu augstskolā gandrīz vienlaicīgi laikā, kad nokļuvu draudzē. Kas ir dzimums, kāda ir tā attīstība – tas man ir bijis vienmēr jāmāca, es pats esmu mācījies savās studijās un līdz ar to – droši vien bioloģijas jautājums ir bijis vispirms. Bioloģiskais dzimums ir binārs un te noteikti nerunāju par to, kā mēs jūtamies vai kas ir vīrišķīgāks un sievišķīgāks, tie varētu būt dzimuma izpausmju līmeņi, bet bioloģiskam dzimumam ir ļoti stingra bioloģiska molekulāra nomērāma bāze. Tā ir lieta, ar ko esmu audzis kopš savām studijām un ko mācu tālāk. Šobrīd notiek liela konfrontācija ar visiem šiem gender jautājumiem, bet ir lieta, kas studentam ir svarīgi saprast pat, ja viņš tic un domā citādāk vai, ja viņam ir pacients, kurš domā citādāk. Viņam ir jāārstē bioloģiskais dzimums. Izvēloties anestēziju pirms operācijas, viņam ir svarīgi vai pacients ir bioloģiski vīrietis vai sieviete, jo tur mainīsies receptoru skaits, kas būs, izrakstot medikamentus un tur parādās atšķirības bioloģiska vīrieša vai sievietes zāļu uztverē. Tāpēc tur nav nekādas kontroversialitātes, ja mēs runājam par bioloģisko dzimumu. Tas, kā tas tiek tālāk tulkots, nav gluži mana kompetence, bet tur tālāk arī parādās mana kristīgā nostāja, kur es iestājos arī par jautājumiem, kur būs svarīgi saglabāt skaidru terminoloģiju skaidru valodu, par ko runājam un ko saprotam ar vārdu “vīrietis” vai “sieviete”.

Amerikā lielu skandālu izraisīja dokumentālā filma – “Kas ir sieviete?” kur intervēti tika dažādi “eksperti”, kuri tad nu mēģināja definēt šo vārdu, nonākot apļveida definīcijās, nevarot nodefinēt. Līdz ar to šī ir mūsu laikmeta milzīga problēma – nespēja definēt lietas. (J.Kungs)

Vai tu redzi, ka uzbrukums notiek tieši definīcijām, vai tas ir mēģinājums mainīt vārdu nozīmes?

Es domāju, ka tā ir cilvēciska būtība un problēma, un no garīgā skatījuma tā sākās jau no pirmsākumiem, kur tieši definīcijas ir tās, kas tiek apšaubītas. Sātans pie kārdināšanas jautā “Vai tad tiešām tā ir, kā esi līdz šim domājis?” Tāpēc, manuprāt, tas uzbrukums primāri ir terminoloģisks jautājums. Daudzas no tām cīņām, kuros kristieši tiek ierauti, piemēram par abortiem, homoseksuālu laulību un citām izpausmēm, būtībā ir sekundāras cīņas. Kad es ar skolēniem runāju par abortiem, tad viņiem zinot, ka esmu kristietis uzreiz bija “kārais zobs” mesties man virsū. Es to atzīstu un priecājos, jo Pāvils mums ir atstājis norādi – esiet vienmēr gatavi pastāvēt par savu ticību. Man patīk šādi izaicinājumi un man patīk arī klausīties viņu viedoklī.

Pārsteidzošs, protams, ir viedoklis, ko reizēm dzirdu no jaunām sievietēm, ka aborts ir vienkārši kā kontracepcijas forma, tas esot veids, kā izsargāties no nevēlamas grūtniecības. Tomēr kontracepcija kā definīcijas vārds ir  pret ieņemšanu, savukārt aborts jau ir stāsts pēc ieņemšanas. (J.Kungs)

Saucamais plāns B, kas ir kontraceptīvās tabletes pēc akta arī nav kontracepcija pēc terminoloģiska vārda. Es šajās sarunās esmu noķēris, ka tur ir tik daudz tiesisku jautājumu, kultūras un sociālo mediju vides jautājumi, kas jauniešus veido, formē un dod skaistas frāzes un argumentus. Pamatos tas tomēr turās pie seksuālās brīvības un vēlmes darīt kaut ko bez sekām. Galvenais, tas ir uzbrukums pasaulē pret dzīvību. Mērķis ir izpostīt, iznīcināt, atņemt.

Kā tu spēj pamatot jauniešiem, kam var būt ir citas vērtības?

Ja, 11. klases skolēns var pateikt, ka aborts ir vajadzīgs, jo sievietei ir tiesības uz brīvību un autonomiju, tad parasti saku vienu lietu un tā strādā pie jauniešiem. Saku, ka katras tiesības nāk kopā ar pienākumiem. Mēs gribam tiesības, jā, un te arī paši jaunieši atzīst, ka pienākumi arī ir svarīgi, jo bez pienākumiem sabiedrība jūk ārā. Kad tiek prasīts, kā tad ir ar transpersonu tiesībām, tad mans jautājums, kādas tad viņiem ir problēmas? Nu viņi nevarot to un šo, es saku, ko tad viņi īsti nevar vai ko šodien nevar viendzimuma pāri? Saņemt mantojuma tiesības nevarot. Es prasu, vai tad tiešām tā ir, vai tad cilvēks nevar aiziet pie notāra un nokārtot? Ir bijis arguments, ka transpersona nevar saņemt medicīnisko palīdzību. Es saku, ka tādas tiesības noteikti ir, jo arī transpersonai ir ģimenes ārsts, arī tā tiek uzņemta slimnīcā. Ja runājam par sociālo diskrimināciju, ka kāds skolā tiek apcelts, tad, jā, tā ir problēma. Tomēr arī šis nav tas gadījums, kad būtu kādam atņemtas viņa tiesības.

Vai tas, ka šodien jaunieši aizraujas ar dzimumu maiņu un vēl jau tevis pieminētajiem jautājumiem, vai tās ir kaut kā sekas?

Es piekrītu, ka tiek uzbrukts vīrišķībai, un tas notiek jau vairāk nekā 60 gadu garumā. Vīrietis kā dzimums tiek apdraudēts un ir labi, ka to pamanām, bet tas var būt arī pat labi, jo ir teiciens – grūti laiki rada stiprus vīrus, stipri vīri rada vieglus laikus un viegli laiki rada vājus vīriešus un tie atkal rada grūtus laikus. Tas ir cikliskums un mēs tajā esam iekšā, kad vāja paaudze ir novedusi pie grūtiem laikiem. Tomēr šie grūtie laiki audzinās stiprus vīrus, un tāpēc vajadzīgas arī šādas sarunas.

Vienmēr es mācu skolēniem vienu lietu ar piebildi, ka tur obligāti nav cēloņsakarība, bet tur ir korelācija. Tas nozīmē, ka divas pazīmes viena ar otru sakrīt un tad bieži domājam, ka tās ir viena no otras izrietošas, bet tā tiešā saikne nav vienmēr noķerama. Tur ir loģiskā ķēdīte. Viena no lietām, ko seksuālā liberalizācija ir nesusi ir – hormonālā kontracepcija. Liela daļa šodienas jauno moderno sieviešu dzīvo ar šīm tabletēm, tāpēc ka tas ir brīvību dodoši. Katoļu baznīca stingri jau pateikusi, ka jebkāda kontracepcija ir stingri pret Dieva plānu, luteriskā baznīca ir mazliet atvērtāka šim jautājumam, bet fakts ir, ka no 60. gadiem ir palielinājies estrogēna piesārņojums. Tas nozīmē, ka tas, kas paliek pāri no tām tabletēm, ko ķermenis neizmanto, aiziet kanalizācijā un pēc tam nonāk okeānā. 70. gados sāka pamanīt, ka kādām zivju sugām pazūd tēviņi. Jā, ir zivju sugas, kurām dzimums var mainīties dzīves laikā atkarībā no situācijām, bet strauji samazinājās tēviņu skaits. Ir dažas sugas, kas šodien vairāk pat nav no šīs ietekmes.

Mēs neizbēgami ēdam jūras produktus, pat ja esam vegāniskā uztura piekritēji. Estrogēnam līdzīgie hormoni ir tauku bāzes hormoni, kuri tik viegli nesadalās, bet labi sakombinējas ar citām molekulām kopā un tas, ko saņemam šodien no jebkuras lietas uzturā, sevišķi, ja tās ir ar hormoniem audzētas vistas, mēs saņemam estrogēnu daudz vairāk nekā 50. vai 60. gados.

Kopā ar seksuālo liberalizāciju un brīvību nāca daudzi sociāli faktori, kas lika uztvert citādāk, piemēram, homoseksualitāti. To sāka uzlūkot kā normalizētu formu, transpersonas sāka uztvert atvērtāk un brīvāk, bet bioloģiski arvien vairāk redzami šo hormonu sekas jau grūtniecību laikā. Ir arī šausmu stāsti no klīnikām. Sieviete, kas palikusi stāvoklī, baidoties no nākamās grūtniecības, pirmās laikā turpina lietot hormonālas kontracepcijas tabletes. Ja viņa gaida puisīti, tad viņas ķermenī ir milzum daudz estrogēna, šis mazais embrijs, tad auglis, tad cilvēciņš, attīstoties saņem lielu apjoma estrogēnu. Piedzimstot viņam, piemēram, ir samazināti dzimumorgāni, kas varbūt laika gaitā izlīdzināsies, varbūt nē, vēl par šo ir maz informācijas.

Viennozīmīgi skaidrs, ka estrogēns, testosterons un dzimumhormoni ietekmē arī to, kā attīstās ne tikai mūsu dzimumorgāni, bet ļoti daudz iekšējie orgāni – sirds, plaušas, nieres un smadzenes. Ne bez iemesla runā par vīrišķajām un sievišķajām smadzenēm, protams, ir dažas triviālas atšķirības – piemēram vīrieša smadzenes ir par 100 gramiem smagākas nekā sieviešu, bet nav pamata lepnumam, jo tas ir uz ūdens rēķina, nekā sievietēm (smejas). Bet ir atšķirības sinapsēs, kā veidojas radošajos centros, racionālajos centros un atkal, negribu polarizēt, ka visi vīrieši ir tādi vai visas sievietes tādas. Nē, mums ir atšķirīgas izpausmes – ir vīrišķīgākas un sievišķīgākas. Tā ir daļa, ar ko saskaramies, šodien varbūt vairāk atsakāmies no binārā dalījuma – vīrietis / sieviete. sabiedrība iet virzienā, kur bioloģiskais dzimums ir, bet es izjūtu, ka gribu būt par 73% vīrietis vai otrādi vai pa vidu.

Bioloģiskais dzimums ir ļoti binārs, x y hromosoma ir galvenais kritērijs, ir viens gēns y hromosomā, kas parasti nosaka, būs puisītis vai nē. Ja tas pareizi strādā, tad nav jautājumu par pirmo attīstību. Apmēram 4.mēnesī ir jau skaidri zināms dzimums, bet tālāk jau hormoni pārņem visu, viens dvīņu brālis var būt vīrišķīgāks, otrs – varbūt mazāk. Tur ir hormonālās vides ietekmes atšķirības. Estrogēnu es negribētu tagad nosaukt par vienīgo naidnieku visā stāstā, bet es saskatu saistību un korelāciju. Hormonālās kontracepcijas pieejamība ir novedusi, ka vide ir piesārņota ar estrogēnu un vīrišķais dzimums tiek apdraudēts. To arī vārda negatīvajā nozīmē baudām.

Cik svarīgi identificēties garīgi, morāli ar bioloģisko marķieri, kas mums katram ir?

Ļoti labs jautājums! Mūsu cilvēcīgajā domā es nepiekrītu, ka šodien esam gudrāki par cilvēkiem pirms 100 vai 2000 gadiem. Mums pilnīgi noteikti ir vairāk informācijas, bet ne vienmēr tas padara gudrāku. Skatoties 100 gadus atpakaļ un vērtējot, ka varbūt jaunie atklājumi atraduši, ka dzimums tomēr nav tik viennozīmīgi bioloģiski veidots hormonālajā līmenī un ka tas tieši ir iedevis lielāku skaidrību un gudrību par to, kas ir dzimums.

Es, piemēram, esmu asmātiķis, daļēji ģenētiski, bet arī vides faktoru mijiedarbībā. No vienas puses mana ģenētika saka, ka man elpot reizēm nepienākas, un ja es šādā veidā skatos uz vides konstruktu uz manu ģenētisko plānu, varbūt tad ir jāmirst nost. Es it kā neatbilstu tam bioloģiskajam plānam, ka visi pareizi elpojot, saņem skābekli. Tam līdzās, varbūt skolas laikā, es nebiju viens no stiprākajiem, nevarēju pievilkties un uz vīrišķības standartu bijis vienmēr jātiecas. Tomēr, ja šodienas laikmets varbūt būtu pienācis ātrāk kādus gadus desmit, varbūt, piemēram, mani tas būtu izaicinājis vairāk. Mani kā biologu notur vienmēr tā fundamentālā eksaktā dabaszinātne, bioloģisks fakts liecina, ka es esmu vīrietis. Es varu justies vājš vai stiprs, bet bioloģiskā programma mani ved kaut kādā virzienā. Es, protams, varētu pretoties  -gan tam, ka spēks pieaug, gan testosteronam, gan bārdas augšanai, tomēr ienestu es jaunas problēmas līdz ar to. Vīrieša, kas ir kā transpersona un jūtas kā sieviete, esot vīrieša ķermenī, hormonu izvēle rada 100 jaunas bioloģiskas problēmas, jo viņam ir noteikta ģenētiska bioloģiskā bāze. Katrai manai šūnai ir dzimums, kurš nemainīsies.

Es varu izmainīt ārējo izpausmes līmeni, dzimumšūnu skaitu, varu padarīt sevi neauglīgu un uz brīdi justies ar lielāku mieru, bet no tā tālāk izveidosies jaunas kaulu stabilitātes stingrības problēmas, asinsreces jautājumi, paaugstināsies sirds un asinsvadu slimību riski un daudz kas cits. Jautājumā, kur es “jūtos citādāk, nekā fakti liecina”, manuprāt, eksaktā zinātne palīdz nostabilizēties šaubu vētru līmenī. (J.Kungs)

Viedokļi, sabiedrība un doma mainās pārsteidzoši strauji. 16.gadsimtā mācību grāmatās bija rakstīts, ka ja tu vēlies ieņemt dēlu, tad sieva ir jāgulda uz kreisā sāna, ja meitu – tad uz labā. Vīrietis nosakot visas labās bērna pazīmes, sieviete – tikai sabojā bērnu, un ja bērns ir piedzimis ar slimību, tad tā ir sievietes vaina…Kas bija vajadzīgs, lai šo domu mainītu? 19. gadsimtā no zinātnes nicināts mūks Georgs Mendelis, kurš ieviesa pamatprincipu skaidrojumu, ka nē, abi vecāki nosaka labās un sliktās pazīmes vienlīdzīgi. Bija jāmainās eksaktai zinātnei. un to izdarīja mūks, kristietis, viņš bija cilvēks, kas patiesībā meklēja Dievu, lai pierādītu argumentus. Šis ir arguments tiem, kas saka, ka zinātne mūs ved prom no Dieva. Viņu savas dzīves laikā ienīda zinātnieki, un tikai 1901. gadā tika pateikts, ka vispār, jā, Mendels pareizi pateica par ģenētiku.

Sabiedrībā doma mainās un mainīsies. Tie, kas šodien ir sociālie taisnības cīnītāji, savos 40-50 gados skatīsies uz jauniešiem un domās, kas notiek, savukārt, jaunieši teiks, kas tie par novecojušiem indivīdiem. Paliekošs un nemainīgs ir Dieva vārds un – bioloģija, kas māca stabilas lietas līdzās tām, kas, protams, caur mutācijām un procesiem mainās.

Pilnu sarunas versiju noklausieties šeit

Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Kristīgo radio un raidījumu “Vīri Runā”.