Kad 1. februārī Tieslietu ministrija (TM) lēma virzīt izskatīšanai Saeimas Juridiskajā komisijā Civilās savienības likumprojektu (CSL), kas paredzot sniegt valsts aizsardzību pāriem, kas nevēlas vai nevar stāties laulībā, piemēram, viendzimuma pāriem, vairāki TM darba grupas locekļi kategoriski norobežojās no šī likumprojekta. Konservatīvās domas pārstāvji nāca klajā ar savas nostājas skaidrojumu – viņu iesniegtie citi priekšlikumi un darba grupai veltītais laiks nav ticis ievērots un virzītais likumprojekts nav apspriests ar viņiem. Ignorējot iebildumus par darba procesu un CSL negatīvo ietekmi uz vairākām valsts attīstībai fundamentāli svarīgām jomām, CSL tomēr 8. martā tika nodots izskatīšanai Saeimā. Piedāvājam jums iepazīties ar vairāku TM darba grupas pārstāvju argumentiem, kas izteikti Saeimas Juridiskās komisijas sēdē š.g. 8. martā – kādēļ Latvijai CSL nav vajadzīgs un kādēļ tas pat ir bīstams?

Ko slēgs pie notāra?

Lai arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa kādos spriedumos ir norādījusi, ka ir nepieciešams sakārtot tiesisko regulējumu viendzimuma pāru privātajai un ģimenes dzīvei, tomēr nekur nav teikts, ka tam ir jābūt ģimenes institūtam. Juridisko zinātņu doktore Baiba Rudevska uzdod jautājumu – vai mēs Latvijā gribam jaunu ģimenes tiesību institūtu? “Man kā juristei to ir svarīgi saprast, jo šobrīd, lai arī to neprasa Eiropas  Cilvēktiesību konvencija vai tiesa, runa ir faktiski par jaunu ģimenes tiesību institūtu. Vai tiešām vajadzēja veselu gadu TM Darba grupā, lai beigās faktiski pārkopētu jau esošās Civillikuma ģimenes tiesību apakšnodaļas un šo to pieliktu klāt no jau Saeimā noraidītajiem Kopdzīves vai Dzīvesbiedru likumprojektiem?” B.Rudevska arī min, ka civilo savienību paredzēts slēgt kā līgumu, notariālu aktu. “Juristiem būtu jāzina, ka, starpcitu, notariālo aktu apstrīdēt ir ļoti sarežģīti, tomēr arī šis aspekts nav ņemts vērā. Ja jau TM pārstāvji saka, ka civilā savienība nebūšot gluži kā līgums starp abām pusēm, tad ko tad šīs puses slēgs un noregulēs pie notāra?” vaicā B.Rudevska.

Būtiski, viņasprāt, ir saņemt TM atbildes uz vairākiem jautājumiem – kā CSL atrisinās problēmu ar Darba likuma 155. panta 1.daļu, kuras dēļ ST spriedums NR.33 tika pieņemts, vai TM ir izpētījusi, kā CSL ietekmēs Civillikuma ģimenes un mantojuma tiesību daļu, kā arī kas mudina domāt, ka heteroseksuāli pāri, kas nav vēlējušies līdz šim slēgt laulību, pēkšņi ies un slēgs šo notariālo aktu?

Juriste norāda, ka trūkst pētījumos balstītu argumentu, kas pamatotu CSL nepieciešamību. “Tas ir demagoģiski visu laiku teikt, ka ir nepietiekošs tiesiskais regulējums pāriem, kas nav laulājušies. Esmu jau vairākkārt prasījusi, ka vēlamies redzēt kādu pētījumu. Neesam saņēmuši vēl nevienu apkopojumu, kur juridiski pa punktiem, tiesībām, tiesību institūtiem un pienākumiem būtu redzams, kas konkrēti ir nepietiekams? Ir jāsāk ar to, ka tiek noskaidrots, kas ir nepietiekams un tad skatāmies, kā to tālāk uzlabot,” uzsver juriste.

Likumprojektā daudz kas ir nokopēts

Arī jurists Kaspars Herbsts norāda, ka vien ar nelielām izmaiņām dažās vietās, faktiski virzītajā CSL ir nokopētas Civillikuma apakšnodaļas, kas regulē laulāto personiskās tiesības un laulāto mantiskās tiesības. “CSL 7. pants, kas paredz apstākļus izslēgt civilo savienību noslēgšanu, pēc būtības atbilst Civillikuma 35., 37. un 38. pantam, ar izņēmumu, ka laulības, atšķirībā no civilās savienības, nevar noslēgt viendzimuma personas. CSL 10. pants par civilās savienības izbeigšanu pie notāra atbilst Notariāta likuma 325. pantam, kas paredz nosacījumus, kā laulību var šķirt pie notāra un tur ir paredzēts, ka vienlaicīgi jābūt vienošanās par kopīgu pušu mantas sadali, par pušu kopīgo nepilngadīgo bērnu aizgādnības, saskarsmes tiesību izmantošanu un uzturlīdzekļiem. Faktiski par šķiršanu pie notāra regulējums ir identisks. CSL 13. pants par kopīgo mājsaimniecību apvieno Civillikuma 84. un 85. pantu. Atšķirība vien tā, ka ir atmests pienākums būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, bet viss pārējais ir identisks,” detalizēti skaidro K.Herbsts. Tāpat CSL 14. pants ir identisks Civillikuma 87. panta 1. daļai CSL 15. pants atbilst Civillikuma 88. pantam, 16. pants, savukārt – Civillikuma 89. panta 1. daļai, 18. pants ir praktiski identisks Civillikuma 90. panta 2. daļai, 19. pants atbilst 95. pantam, 20. pants atbilst Civillikuma 96. pantam un 98. pantam.

CSL ir drauds laulībai un demogrāfijai

Anotācijā arī varot lasīt iestrādnes uz uzvārda maiņu kā pušu tiesībām izraudzīties vienas puses uzvārdu. “Man šo izlasot, rodas retorisks jautājums – kāda ir atšķirība civilai savienībai no laulības? Vienīgā atšķirība, ko saskatu – ir atmests pienākums būt savstarpēji uzticīgiem un pienākums dzīvot kopā. Normas faktiski ir identiskas laulības regulējumam. Tāpēc šis likumprojekts ir Trojas zirgs, kas īsākā vai garākā laikā būs kā atspēriena punkts, lai “taranētu” Satversmes 110. pantā nostiprināto laulības institūtu. Es kā TM darba grupas dalībnieks esmu pret šādu likumprojektu,” atklāti pauž K.Herbsts.

Vietnes telos.lv galvenā redaktore, Filoloģijas zinātņu doktore Agnese Irbe vērš uzmanību uz ārvalstu pieredzi par to, ka ieviešot šādu civilās savienības institūtu, kurš līdzinās laulībai, bet nav gluži laulība, to izmanto liela daļa heteroseksuālie pāri. “Tādēļ viens no centrālajiem jautājumiem ir – kādā veidā šis likums ietekmēs tieši laulību? Ir pētījumi par kopdzīvi un bērniem saistībā ar demogrāfiskajiem rādītājiem valstī. Tie skaidri parāda, ka tieši partneru atrašanās laulāto attiecībās ir tas faktors, kas ietekmē bērnu skaitu. Ja sieviete ar vīrieti ir laulājusies, visticamāk, ka viņai būs arī otrs, trešais un varbūt ceturtais bērniņš. Kāpēc? Jo sieviete jūtas drošāk, jo partneri ir viens otram apsolījuši uzticību un palikšanu kopā priekos un bēdās, slimībā un veselībā,” skaidro A.Irbe. Viņa aicina vairāk debatēt par jautājumu, kā civilās savienības institūts ietekmēs demogrāfiskos un stabilitātes rādītājus un valsts attīstību.

Ņem vērā tikai vienas puses intereses

TM darba grupā pēc TM parlamentārās sekretāres Ilonas Kronbergas uzaicinājuma, pievienojās arī Asociācijas “Ģimene” vadītāja Ilona Bremze. Paredzētajam intensīvajam darbam gada garumā I.Bremze piesaistīja vēl citus konservatīvās puses juristus un NVO pārstāvjus. Šobrīd, kad gads ir apritējis, viņa norāda, ka konservatīvā doma nav tikusi uzklausīta vispār.

“Darbs bija ļoti intensīvs, tostarp bija dažādi priekšlikumi no mūsu puses, kā risināt ST sprieduma izpildi. Tomēr es uzskatu, ka šobrīd notiek dienesta stāvokļa izmantošana, kad tiek ņemta vērā tikai viena puse. Demokrātija ir tad, ka cilvēkiem tiek dota iespēja ne tikai izteikt savu viedokli, bet demokrātiskā ceļā tiek pieņemts gala lēmums. Es izsaku neizpratni, kādēļ mums visiem bija jāveltī tik ilgstoši savs laiks, lai piedalītos “teātrī” un Latvijas sabiedrībai parādītu, ka mēs it kā demokrātiskā ceļā debatējam,” tā I.Bremze.

Gan I.Bremze, gan Daudzbērnu ģimeņu apvienības pārstāve Elīna Treija noraida izskanējušos absurdos pārmetumus, ka konservatīvo uzskatu pārstāvji ir “Kremļa domas sludinātāji Latvijā”. E.Treija pauž savus pretargumentus arī sēdē izskanējušam komentāram, ka virzītais CSL neko nepasliktina. “Tas arī neko nerisina, īpaši nedrošības jautājumu, kas pastāv nereģistrētajās attiecībās. Tiesībsargs jau atzina, ka ir ļoti daudz nereģistrēto attiecību, kurās dzimst bērni, un patiesībā šis likumprojekts tikai var kaut kur vēl šo situāciju pasliktināt. Svarīgākais ir bērnu tiesību aizstāvība un tas, kā šāda civilo savienību atzīšana ietekmēs tālāk bērnu tiesības,” savu viedokli pauž E.Treija. Viņa vērš uzmanību uz neatbildēto jautājumu par to, “cik lielā mērā partnerim pāries tiesības uz otra partnera bērnu, kurš ir partnera bioloģiskais bērns un kur tas var novest”. E.Treija arī uzsver, ka līdzās diskusijām, kas bija TM darba grupā, šāds likumprojekts netika prezentēts līdz brīdim, kad tas tika iesniegts Saeimas Juridiskajai komisijai. Viņa uzsver – “tas nav darba grupas izstrādāts likumprojekts, mēs tajā nepiedalījāmies!”

Bērnu tiesības – pirmajā vietā

Par Latvijas atrašanos līderpozīcijās vardarbības rādītājos un par nesasniegto iekļaujošo izglītību, kas apdraud bērnus skolās, uztraukumu pauž Ģimeņu atbalsta centra “Terēze” pārstāve Ārija Martukāne. Viņa norāda, ka tā vietā, lai skolās vairāk mācītu par vērtībām un ģimeni, tiek organizētas dažādas tematiskās dienas, kur bērni pārģērbjas pretējā dzimuma drēbēs. “Tas tiek likts arī sociālajos tīklos un tā jau ir apzināta pieaugušo rīcība. Ja kādreiz puikam skolā pateica – tu pēc meitenes izskaties, viņš sita, ja meitenei pateica, ka viņa izskatās pēc puikas, viņa apvainojās. Protams, pasaule mainās, vērtības mainās, viss mainās, bet vai tas ir tas, ko mēs gribam? Mūsu sabiedrība vēl nav gatava apstiprināt šādus lielus grozījumus un nav gatava par šo runāt ar bērniem. Jebkurš bērns pateiks, ka viņš grib, lai viņam ir tētis un mamma,” tā Ā.Martukāne.

Viņasprāt, nav atbildēts uz būtisku jautājumu, kā sabiedrība spēs nodrošināt bērna tiesības uz viņa identitāti. “Jauniešiem un bērniem psihe vēl ir nenobriedusi. Ir bērni, kas šodien nāk un jautā, kas viņi ir – puisis vai meitene. Palīdzēt viņiem ir grūti, jo nav mums programmas. Tas nav dabiski un bioloģiski pareizi.”

“Katram bērnam ir un vienmēr būs tikai divi bioloģiskie vecāki. Tas ir bioloģiski neapstrīdams fakts. Katram bērnam ir vajadzīgs tēvs un māte. Šobrīd bērni dzīvo tādā sociālajā realitātē, kur viņiem ir jāpiemērojas pieaugušo sociālajām izvēlēm un bērni no tā var ciest. Šo faktu apstiprina statistika, kas parāda, ka bez tēva uzaugušajiem bērniem ir 9x lielāka iespēja nepabeigt skolu, 5x augstāks pašnāvības risks, 32x augstāks klaiņošanas risks, 20x augstāks uzvedības traucējumu risks, 14x lielāka iespēja kļūt par izvarotājiem,” skarbus pētījumos balstītus skaitļus min Asociācijas “Ģimene” pārstāve Elīna Kārkla. Viņa uzskata, ka būtu svarīgi ņemt vērā citu valstu pieredzi, kur līdzīgas sākotnējās izmaiņas likumos, kā CSL, noved pie tālākām bērniem un sabiedrībai nevēlamām reālijām.

“Civilās savienības likumprojekts ir pirmais solis uz plašām izmaiņām sabiedrībā, kur cilvēka sociālās izvēles tiek nostādītas augstāk par bioloģisko realitāti. Šādu scenāriju mēs redzam notiekam daudzās valstīs, kurās ir pieņemts viendzimuma partnerattiecību regulējums.” (E.Kārkla)

“Mēs vēlamies, lai bērniem netiktu mācīts, ka viņi var izvēlēties, vai viņi vēlas būt meitene vai puika. Tieši tāpat mēs vēlamies, lai pusaudžiem netiktu doti pubertātes bloķējošie un pretējā dzimuma hormoni bez vecāku ziņas un, lai vecākus, kuri iebilst pret šādu rīcību, neliktu cietumā. Sievietēm un bērniem ir jājūtas droši labierīcībās, dušās un citās sabiedriskās vietās, nedomājot par to, ka tur var ienākt vīrietis, kurš “jūtas kā sieviete”,” savu argumentāciju pauž E. Kārkla.

Speciālisti ir vienprātīgi – Civilās savienības likumprojekts Latvijai nav nepieciešams!

Lūdzam katru Latvijas iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju rakstīt e-pastu Saeimas deputātiem un aicināt balsot pret Civilās savienības likumprojektu, kura izskatīšana Saeimā ir gaidāma jau pavisam drīz.