Šodien 8. decembrī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē turpināsies klusām iesāktās diskusijas par priekšlikumiem likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā”. Viens no Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces kundzes ierosinātajiem grozījumiem skar tālmācību. Tātad – ar likumu aizliegt visas līdzšinējās tālmācības prakses. Un tas viss notiek tik klusi, kā naktī, kad sniegs pārklāj zemi. Tu to nedzirdi, bet no rīta pamosties un skaties – viss ir mainījies.

Iespējams daudzi vecāki, kuriem bērni ir skolas vecumā, tālmācības jautājumu pēdējās dienās nav pamanījuši. Patiesībā to steidzīgajā ikdienā būtu pat grūti pamanīt, jo publiskajā telpā tas nekur netiek aplūkots.

Šodien Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē turpināsies klusām iesāktās diskusijas par priekšlikumiem likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” pirms 2. lasījuma. Viens no Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces kundzes ierosinātajiem grozījumiem skar Izglītības likuma 8. panta otro un trešo teikumu. Tuvāk lietai – ierosināts noteikt izglītības programmas 1.-6. klasei klātienes formā. Tātad – ar likumu aizliegt visas līdzšinējās tālmācības prakses. Un tas viss notiek tik klusi, kā naktī, kad sniegs pārklāj zemi. Tu to nedzirdi, bet no rīta pamosties un skaties – viss ir citādi.

Kādēļ tālmācība?

Negribētu kādā dienā pamosties un apjaust, ka līdzās tā jau milzīgā apjoma ierobežojumiem, kas mūsu valstī skar lielu daļu sabiedrības, tiek liegta iespēja izvēlēties, kā bērnam iegūt izglītību. Vēl pirms diviem gadiem Izglītības kvalitātes valsts dienesta vadītāja Inita Juhnēviča teica labus un cildinošus vārdus par tālmācības praksi, kas Latvijā ir jau no 2009. gada. Tālmācības aizsākums bija laikā, kad daudzi tautieši devās strādāt uz ārzemēm, tā sākās ievērojama migrācija, un cilvēki meklēja iespējas mācīties, nepaliekot ārpus Latvijas izglītības vides. Šo gadu laikā stereotipi un aplamie priekšstati ir gāzti, un tālmācība viennozīmīgi ir sevi pierādījusi kā dzīvotspējīgu izglītības iegūšanas formu. Ir skaidrs – tālmācība ieguvusi strauju popularitāti šo gadu laikā, jo arvien vairāk bērnu atrod sevī citu motivāciju mācībām, saprot savas kvalitātes ārpus klasiskās izglītības formas, attīstot sevī pašvadītu mācīšanos un sadarbību ar pedagogiem.

Tālmācības skolas Latvijā nav radušās tikai kovid ēnā, tāpēc kā absurds ir viens no argumentiem par iespējams zemākiem rādītājiem izglītības kvalitātē. Cerībā, ka ministres kundze šo paskaidros sēdē, un pēc tam uzzināsim arī mēs plašāka sabeidrības daļa, kāda ir viņas pamatargumentācija. Un, protams, kā jau pie mums ierasta prakse – izskatās, ka nevis sarunas virzīt uz potenciālo risku vai nepilnību (ja tādas ir) apzināšanu, atbalsta sniegšanu jaudas palielinājumam, bet – uzreiz “šņaks” ar likuma pantu nogriezt pavisam un uz visiem laikiem.

Bērnu tiesību ēnā

Šo jautājumu noteikti der skatīt arī Bērnu tiesību kontekstā. Ģimeņu situācijas, bērnu situācijas (tostarp raksturi, cīņas, motivācija par pašizaugsmi) ir dažādas. Un ir jābūt izvēles iespējām arī šajā fundamentālajā jautājumā – kādā veidā apgūt izglītību pie mums Latvijā. Mācīšanās attālināti no mācīšanās procesa klātienē atšķiras tikai ar to, ka bērns nesēž klasē, bet mācību darbs ikdienā noris ar moderno tehnoloģiju starpniecību. Tas, cita starpā, šajā kovid laikā izskatās vispār kā lielisks risinājums sabiedrības veselības drošības stabilitātei. Tālmācība kā izglītības iegūšanas iespēja ir tikai atbalstāma un veicināma.

Šādu mācību formu, izsverot argumentāciju par bērna raksturu, spējām, motivāciju un vecāku atbalstu, spēj kvalitatīvi veikt bērns ar jau noteiktām kvalitātēm, kas ir tikai veicināmas tālāk. Tālmācībai mūsu valstī ir vairāk nekā desmit gadu iestrādes.

Tāpēc tālmācības ģimenes cer, ka Latvijai šī izglītības iegūšanas forma netiks ļaunprātīgi atņemta. Tālmācība ir iespēja mācīties tuvāk un drošāk. Nav pieļaujamas tik krasas un drastiskas lēmumu pieņemšanas metodes. Varam vien atcerēties, cik spontāni un klusi pāris nedēļas pirms septembra smagu un nepatīkamu šoku piedzīvoja tie, kuri izvēlējušies atbalstīt vai apgūt izglītību ģimenē – mājmācību. Īsi pirms jaunā mācību gada sākuma valdība lēma par krasu finansējuma samazinājumu skolām, kuras palīdz vecākiem ar bērnu mācīšanu mājās.

Kā liecina informācija medijos, Izglītības un zinātnes ministrija nebija konsultējusies par finansējuma izmaiņām, to nepieciešamību, apmēru. Kaut kas līdzīgs notiek arī šobrīd. Pat ja varas gaiteņos šī doma par tālmācības kā izglītības iespējas mazajām klasēm izvērtēšanu ir virmojusi kādu laiku iepriekš, ministrijas sienas ir bijušas gaužām biezas, lai tie, kurus tas patiešām skar, to varētu nojaust un “iziet uz dialogu”.

Aizliegums – Izglītības sistēmas trūkumu risinājums?

Kā zinām attālināto mācīšanos mums neviens nepiedāvāja kā iespēju, bet tam cauri gājām (un vēl ejam) tie, kurus skar šodienas ierastais izglītības ceļš Latvijā. Muižnieces kundze aizstāvēja domu, ka bērns nespēj mācīties kvalitatīvi mājās, tātad, kaut kādi attālinātās mācīšanās ietekme ir tikusi izvērtēta. Tomēr, nevar visu “likt vienā katlā”. Pēdējo divu gadu laikā attālinātā mācīšanās kā vienīgā iespēja ģimenēm Latvijā nāca kā sniegs uz galvas, neviens tai nebija gatavs, tāpēc, būtu pamatīgi jābrīnās, ja kvalitātes rādītāji nebūtu satraucoši. Taču te pavisam skaidri iezīmējas izglītības sistēmas plaisas – pedagogu trūkums, Izglītības ministrijas tuvredzība, obligātajā tālmācībā nepietiekamais palīgierīču un palīgmateriālu skaits.

Atņemot iespēju mācīties tālmācībā tiem, kas to izvēlējušies, mēs atņemsim vecākiem iespēju izglītot savus bērnus, atņemsim bērniem iespēju mācīties pēc savām spējām un kvalitātēm.

Papildināts (08.12.): sēdē noraidīts Izglītības un zinātnes ministres Muižnieces kundzes ierosinājums aizliegt tālmācību!

Ja atradi vērtīgu saturu, atbalsti mūs, lai varam turpināt runāt: ZIEDOT