Šonedēļ, 16. novembrī, biedrība “Asociācija Ģimene” un Latvijas Kristīgo mediķu biedrība rīkos bezmaksas lekciju par ētiski pretrunīgākajiem aspektiem reproduktīvajā medicīnā, īpaši mākslīgās apaugļošanas praksē. Lekciju par mākslīgās apaugļošanas un bērnu tiesību sadursmes punktiem, kā arī par iespējamiem risinājumiem lasīs čehu bioētiķe un psiholoģe dr. Hana Konečna, kura, strādājot Eiropas padomes Bioētikas komitejā, ir izvērtējusi iniciatīvas regulējumiem, tostarp tādas, kas aizsargātu ar donoriem ieņemto bērnu tiesības.

Lekcijas organizatori norāda, ka neauglības ārstēšanas nozare kļūst arvien plašāka un radošāka, taču tās attīstības tempam netiek līdzi ne akadēmiskais izvērtējums, ne valsts regulējums, ne arī sabiedriskā diskusija. Šobrīd šīs nozares regulējuma nepilnības rada virkni problēmu un apdraud bērnu tiesības un pat drošību.

“Laikā, kad gados jaunu sieviešu sociālo tīklu ziņu lentēs regulāri pavīd piedāvājumi par atlīdzību palīdzēt kādai (citai sievietei) piepildīt sapni par bērnu; kad neauglības klīniku procedūru klāsts ir papildinājies ar embriju adopciju; kad pieaugoša daļa dzimtas detektīvu ir ar donoru ieņemtie, kas, pateicoties DNS testiem, meklē un, galu galā, atrod savus bioloģiskos vecākus, – ir īstais brīdis vērtēt esošās ārpusķermeņa un mākslīgās apaugļošanas prakses un valstij nospraust taisnīgas robežas. Ņemot vērā, ka nozarē ir izplatīts “reproduktīvais tūrisms”, kur indivīdi un pāri brauc saņemt neauglības klīniku pakalpojumus uz valsti, kur regulējums ir pretimnākošāks un izmaksas ir zemākas, tad šie jautājumi ir jāskatās ne tikai kaimiņvalstu, bet arī pārējo Eiropas valstu likumu kontekstā. Esam pateicīgi, ka dr. Konečna, kura pārzina situāciju gan tās plašumā, gan dziļumā, ir izrādījusi iniciatīvu dalīties savā pieredzē un zināšanās ar Latvijas sabiedrību,” stāsta viena no pasākuma organizatorēm, kustības “Them Before Us” pārstāve, Alīna Ozoliņa.

Dr. Hana Konečna ir psiholoģe, kas pasniedz ar psiholoģiju, medicīnas ētiku un pētniecību saistītus kursus Dienvidbohēmijas universitātē Čehijā. Papildu tam H. Konečna aktīvi iesaistās sabiedriskajā diskusijā par bioētiskajiem aspektiem neauglības ārstēšanas nozarē, kopā ar kolēģiem no nevalstiskās organizācijas “Adam Česká republika” formulējot viedokli un izvērtējot iniciatīvas valsts regulējumiem. Dr. Konečna ir viena no diviem Čehijas pārstāvjiem Eiropas padomes Bioētikas komitejā.

Lekcija notiks klātienē 16. novembrī plkst.18 Rīgā, Lācplēša ielā 37 (Latvijas Baptistu draudžu savienības telpās) ar iespēju, iepriekš piesakoties šeit (spiest šeit uz linku), to klausīties attālināti. Dalība – bezmaksas. Lektores teikto no čehu valodas tulkos uz latviešu valodu.

Fragments no portālā Telos lasāmās intervijas ar Hanu Konečnu: “Tas ir pamatjautājums, uz kuru mums vajadzētu meklēt atbildi. Vai surogātgrūtniecību uzskatām par cilvēktirdzniecību vai ne? Lai gan daudzos gadījumos šo situāciju cilvēciski ļoti labi saprotu, uzskatu to tomēr par biznesu neatkarīgi no tā, kas ir pasūtītājs. Ja ar kādu diskutēju par šo jautājumu, bieži jautāju, vai viņš kādreiz ir ziedojis asinis vai kaulu smadzenes. Gandrīz vienmēr saņemu atbildi, ka nē. Un tomēr cilvēkiem liekas, ka mākslīgās apaugļošanas klīnikās rindās gaida jaunas sievietes ar labu veselību, kuras, altruistisku motīvu vadītas, ir gatavas kādam citam iznēsāt bērnu. Ja runa būtu par pašaizliedzīgu palīdzību tuvākajam, tad mūsdienās bagātas trīsdesmitgadīgas slavenības bez maksas piedāvātu savu ķermeni surogātgrūtniecībai, lai iepriecinātu, piemēram, kādu nabadzīgu homoseksuālu personu, kas strādā par atkritumu savācēju. Bet vai esat dzirdējis par šādiem gadījumiem? Visticamāk, ka ne. Gandrīz visos gadījumos tā ir situācija, kur vienā pusē ir bagāti vai vienkārši turīgi cilvēki, bet otrā pusē ir nabadzīgas, jaunas sievietes – piemēram, no Ukrainas.”

Pilnu interviju lasiet šeit.