Lietuva šobrīd ir vienīgā no trim Baltijas valstīm, kur politiskā griba vēl nav devusi zaļo gaismu diviem diskutablajiem dokumentiem – tā dēvētajai Stambulas konvencijai un likumprojektam par viendzimuma partnerattiecību legalizēšanu. Pēdējo gadu diskusijas un spiediena temperatūra šajā valstī raksturojama ļoti līdzīgi, kā tas bijis pie mums un arīdzan Igaunijā.
Kas ir noturējis Lietuvas konservatīvo un fundamentālo vērtību aizstāvjus joprojām vadošajā noteicošajā pozīcijā? Lietuvas Nacionālās ģimeņu un vecāku asociācijas (Nacionalinė šeimų ir tėvų asociacija) vadītāja, juriste Violeta Vasiliauskienė un „Brīvās sabiedrības institūta“ (Laisvos visuomenės institutas) direktore Diana Karveliene ir vienisprātis, ka būtiska ir informatīvajā telpā dotā balss tai sabiedrības daļai, kas iestājas par dabisku ģimeni un atklāti pauž savas iebildes. Lietuvā līdz šim veikti divi apjomīgi pētījumi par sabiedrības noskaņojumu un attieksmi vairākos vērtību jautājumos, tostarp – vai respondents atbalsta vai iebilst pret Civilās savienības likumprojektu, kas legalizētu viendzimuma ģimenes?
Divas nelielas, bet būtiskas uzvaras
Marta vidū Lietuvā, iesākoties Seima pavasara darba sesijai, valdībā uz galda bija divi līdz šim visā Eiropā diskutētie un lobētie dokumenti – gan par Civilās savienības likumprojektu (katrā valstī atšķirības ir to nosaukumā), gan par tā sauktās Stambulas konvencijas* ratifikāciju. Neskatoties uz to, ka 14. martā Lietuvā klajā nāca Satversmes tiesas lēmums par Stambulas konvencijas atbilstību Lietuvas Republikas konstitūcijai**, tomēr tā ar 20 balsu pārsvaru tika izņemta ārā no Lietuvas Seima pavasara sesijas darba kārtības.
„Mēs saprotam, ka, protams, vēlāk var būt jauni mēģinājumi atkārtoti iekļaut šo jautājumu darba programmā, tomēr šobrīd esam priecīgi par šo nelielo uzvaru. Ir vērts atzīmēt, ka Satversmes tiesas secinājums, ka Stambulas konvencija nav pretrunā ar mūsu Konstitūciju, pagaidām neuzliek Lietuvai pienākumu to ratificēt un uzņemties no tās izrietošās saistības. Lietuvā jau pastāv visi Stambulas konvencijā paredzētie pretvardarbības pasākumi. Taču šī konvencija prasītu Lietuvas tiesību aktos ieviest jēdzienu “sociālais dzimums”, ierobežot indivīdu tiesības vadīties pēc dabiskā, bioloģiskā dzimuma jēdziena, prasīt obligātu bērnu mācīšanu par “nestereotipiskām dzimumu lomām” un vēl citas prasības. Lai tās visas īstenotu, tiktu atvēlētas lielas finanses un iedarbināts spēcīgs kontroles un uzraudzības mehānisms,“ tā sarunā pargimeni.lv stāsta Lietuvas “Brīvās sabiedrības institūta“ direktore Diana Karveliene. Viņa Satversmes tiesas spriedumu nodēvēja par skumju, tomēr ne negaidītu.
Turpinājumā kādiem liberālās nostājas parlamentāriešiem negaidīts bija arī otrs Lietuvas Seima balsojuma rezultāts, kurā no pavasara darba sesijas tika izsvītrots Pilsoniskās savienības nostiprināšanas likumprojekts. Par svītrošanu balsoja 59 parlamentārieši, pret bija 44, 10 tautas pārstāvji balsojumā atturējās. Likuma izskatīšana tika izņemta no tālākās darba kārtības.
Arī šī pagaidām ir neliela konservatīvo uzvara, jo, kā uzsver D.Karveliene – „Šis likumprojekts mainītu ģimenes juridisko jēdzienu. Pamatojoties uz šo Civilās savienības likumprojektu, viendzimuma pāri, kuri izveidojuši civilsavienību, tiktu uzskatīti par ģimeni un tiem būtu tādas pašas tiesības kā vīrieša un sievietes radītajām ģimenēm.“
Nenogurstošās NVO iebildes un diskusijas
Līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā pēdējos gados norisinās intensīva sabiedrisko attiecību kampaņa par “dzimumneitrālas” partnerības jeb Civilās savienības legalizāciju.
Kā norāda Lietuvas Nacionālās ģimeņu un vecāku asociācijas vadītāja Violeta Vasiliauskienė, Lietuvas lielākie mediji ir vairāk tendēti uz šo pārveidojošo domāšanas veidu. „Šodien medijos nav tik daudz tradicionālo uzskatu par ģimeni, un tie cenšas radīt iespaidu, ka tā sabiedrības daļa, kas iebilst pret seksualitātes un attiecību likumu modernizāciju, ir mazākumā. Tomēr, kā liecina sabiedriskās domas aptaujas, pat 70% Lietuvas sabiedrības ir dabiskās ģimenes pusē. Divas trešdaļas sabiedrības patiesībā atbalsta šo dabisko uzskatu,“ uzsver asociācijas vadītāja.
Konservatīvo un fundamentālo pamatvērtību aizstāvošās organizācijas Lietuvā par liberālā noskaņojumā skaļajiem jautājumiem un potenciālajām izmaiņām sabiedrības domā nenogurstoši iniciē intensīvas diskusijas. Liela aktivitāte notika īpaši 2023. gadā. „Mēs veidojām rakstus, raidījumus, sasaucām piketus, īstenojām Civilās savienības projekta ekspertu izvērtējumu un veicām arī sabiedriskās domas aptaujas. Lai arī šī viendzimuma pāru atbalstošās ideoloģijas piekritēji mērķa sasniegšanai ķērās pie dažādiem draudiem, piemēram, solīja, ka izstāsies no valdošās koalīcijas, tomēr redzam, ka Seims nav pieņēmis nevienu no šiem jautājumiem,“ norāda D.Karveliene, bilstot, ka visas karstās diskusijas un pārdomas ir pārcēlušās uz šo – Lietuvas jaunā Seima vēlēšanu gadu.***
Ko Lietuva darīja citādāk?
Līdzīgi kā Latvijā, arī kaimiņvalstī tradicionālo vērtību aizstāvošās organizācijas savstarpēji sadarbojas. „Mēs cenšamies cieši sadarboties dažādos jautājumos un rīkojam sanāksmes, lai paliktu vienoti un kopā. Vērtīgas ir “Brīvās sabiedrības institūta” reizi gadā rīkotās konferences par reliģijas brīvību, domas brīvību un citiem aspektiem. Mēs organizējam konferences, veidojam publikācijas un saturu, ko izplatām plašsaziņas līdzekļos. Mēs pārstāvam savas pozīcijas televīzijā un radio šovos. Viņiem ir nepieciešams kāds, kas iebilst šim modernajam uzskatam, tāpēc viņi arī mūs aicina un uzklausa mūsu viedokli. Mēs neesam vēl atmesti,“ plašāk stāsta V. Vasiliauskienė.
Tātad, lai uzraudzītu sabiedriskās domas dinamiku jautājumā par Civilās savienības likumu, pēc „Brīvās sabiedrības institūta“ pasūtījuma Lietuvā divus gadus tika veikta reprezentatīva sabiedriskās domas aptauja. Sabiedrības nostājas izmaiņas tika pētītas 2022. gada jūnijā un 2023. gada februārī 24 pilsētās un vairāk nekā 40 ciemos. Sabiedriskās domas un tirgus pētījumu centrs „Vilmorus“ pasūtīto pētījumu veica jauktā veidā, klātienes intervijas apvienojot ar telefonintervijām.
Respondentiem šajās divās aptaujās tika uzdoti līdzīgi jautājumi par attiecību modeļiem, kurus var risināt gan neprecēti vīrieši un sievietes, gan viendzimuma partneri. Viens no vienojošajiem jautājumiem, kas tika uzdots abās aptaujās, bija – „Vai jūs atbalstāt vai iebilstat pret Pilsoniskās savienības likumprojektu, kas legalizētu viendzimuma ģimenes?”
Pētījumu rezultāti apliecināja Lietuvas sabiedrības negatīvo nostāju pret dzimumneitrālo Civilās savienības likumprojektu. Caur šīm aptaujām acīmredzami tika atklāta pieaugošā noraidošā tendence.
No 2022. gada jūnija līdz 2023. gada februārim noraidošais vērtējums Civilās savienības likuma projektam pieauga no 68,2% līdz 72 %. Pērnā gada pētījuma rezultāti atklāja arī to, ka ir samazinājies to respondentu skaits, kuri pilnībā piekrīt un to, kuriem nav viedokļa par potenciālo partnerības likumprojektu.
- gada pētījums arī atklāj, ka negatīvā nostāja pret partnerattiecību likuma projektu ir īpaši izteikta jauniešu vidū, kas jaunāki par 29 gadiem.
Ģimenes vērtība sabiedrībā nemainās
Lietuvas Nacionālās ģimeņu un vecāku asociācijas vadītāja V. Vasiliauskienė ir pārliecināta, ka sabiedrības aktīvas nostājas paušana ir būtiska vērtību aizstāvības daļa. Arī baznīcai, viņasprāt, ir nozīme.
„Es ticu, ka arī baznīcu vadītāji var ietekmēt parlamenta deputātus. Pie mums daudzi bīskapi organizēja tikšanās ar parlamentāriešiem, lai runātu par šiem svarīgajiem jautājumiem. Daži parlamentārieši sevi sauc, piemēram, par katoļiem, tomēr viņu darbi runā pretēji tam. Lai arī mēs daudzi politiku uztveram kā netīru lietu, mums tomēr katram ir jāzina, kas tajā notiek. Mums ir jāraksta mūsu parlamentāriešiem par atsevišķiem jautājumiem, jātiekas ar viņiem, jāpārbauda, par ko viņi balso un jāseko līdzi dažādiem jautājumiem,“ uzskata V. Vasiliauskienė, uzsverot, ka vienmēr mums līdzās būs kāds, kas gatavs ieguldīt savu laiku ģimenes vērtību labā. Asociācijas vadītāja norāda, ka Lietuvas sabiedrībā ir daudzi cilvēki, kas, lai arī nav kristieši, tomēr pilnībā atbalsta dabiskas ģimenes ideju.
„Mēs ar viņiem sadarbojamies tieši tāpat kā ar kristiešiem. Jo mēs kopā zinām, ka stabilas precētu vīriešu un sieviešu bioloģiskās ģimenes ir vislabākās bērniem. Veicinot ģimeni, kuras pamatā ir mūža apņemšanās, tas ir ieguldījums visas sabiedrības labā.“ (V. Vasiliauskienė)
*”Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu 3. panta centri c, d, 4. panta 3. daļa, 14. pants nav pretrunā Lietuvas Republikas konstitūcijai.”
**”par Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu noteikumu atbilstību Lietuvas Republikas Konstitūcijai” (2024.gada 14.marts Nr. KT24-I1/2024)
*** Seima vēlēšanas Lietuvā notiks 2024. gadā 13. oktobrī, otrā kārta – 27. oktobrī. Seima vēlēšanas Lietuvā notiek reizi četros gados. 71 deputāts Seimā tiek ievēlēts viena mandāta vēlēšanu apgabalos, bet 70 – daudzmandātu apgabalos. Seimā kopumā ievēl 141 deputātus.
Ar minētā pētījuma rezultātiem un datiem var iepazīties šeit.
