Sadarbībā ar Lietuvas Brīvās sabiedrības institūtu (Laisvos visuomenes institutas/LVI) publicējam juristes, LVI valdes locekles Kristinas Zamarytė-Sakavičienes rakstu “Ideoloģizētā zinātne atgriežas: Gagarins kosmosā Dievu neatrada un liberāļi apmaldījušies starp diviem dzimumiem?”

“Paceliet roku, kurš vēl nav dzirdējis to, ka jaunā seksuālās izglītības programma balstās tikai un vienīgi uz zinātni, ir ideoloģiski neitrāla un neietekmē un neieaudzina nekādu pasaules uzskatu? To apgalvo šīs programmas izstrādātāji un politiķi visos līmeņos, tostarp Seima spīkere Čmilyte-Nielsen saka: “Mums jāpaļaujas uz zinātni un datiem, nevis šis jāuzlūko kā vērtību jautājums.”

Ar zinātni ir viegli manipulēt. neviens nesapratīs, un tie, kas saprot, to citiem nepaskaidros. Mēs varam bezgalīgi mētāties ar atsaucēm uz zinātniskām publikācijām, taču šis galda teniss nemainīs nevienas puses viedokli. Jo dzimumaudzināšana primāri ir “vērtību”, pasaules uzskatu, ticības jautājums. Turklāt lietuvieši vēl nav aizmirsuši visu zinātņu karaļa “zinātnisko ateismu” un nojauš, kā darbojas mūsdienu zinātne par dzimumu, seksu un ģimenēm.

2017.–2018. gadā rakstnieks H. Plukross (H. Pluckrose), matemātiķis Dž.Lindsija (J. Lindsay) un filozofs P.Bogosjano (P. Boghossiano) nāca klajā ar vienkāršu, bet gudru plānu, kā atmaskot pseidozinātni seksualitātes jomā. Viņi sagatavoja apmēram 20 “pētniecības rakstus”, ko viņi nosūtīja recenzētiem akadēmiskajiem žurnāliem. Tie tiešām bija absurdi teksti, kas parodēja terminoloģiju un dzimumu līdztiesības studijas un ar to saistītās disciplīnas saturu. Piemēram, vienā no “zinātniskajiem rakstiem” tika runāts par izvarošanas kultūru (rape culture), kas izplatīta starp suņiem, citā tika ieteikts vīriešiem pārvarēt transfobiju anālā veidā, izmantojot seksa rotaļlietas, bet trešajā publicēti fragmenti no Hitlera “Mana cīņa”, ko pārrakstīja dīvainas feministes. Zinātniskie žurnāli publicējuši četrus tekstus, vēl trīs apstiprināti  publicēšanai, pārējie tiek vēl zinātnisko recenzentu vērtēti. Lēmumus par visu rakstu publicēšanu nevarēja pieņemt, jo žurnālisti jau bija atklājuši sazvērestību. Tomēr tas parādīja stipendiju kvalitāti tādās disciplīnās kā dzimumu līdztiesības studijas.

Lai absurds tiktu atzīts par zinātni, pietiek trāpīt pa pareizo ideoloģisko līniju, un fakti, dati un zinātniskā metodoloģija vairs nav tik svarīgas.

Vai jūs zināt, kas notiek ar zinātniekiem, kuri ievēro stingru zinātnisku metodiku, bet uzdrošinās novirzīties no obligātās ideoloģiskās līnijas? Iepazīstieties ar slavenā ASV sociologa profesora Regnerusa kunga vajāšanas vēsturi. Uzbrukums notika pēc tam, kad viņš publicēja liela pētījuma secinājumus: bērniem, kurus audzināja laulībā esošas mammas un tēti, klājās labāk nekā bērniem, kas uzauguši viendzimuma savienībās. Šī gada septembrī viņš uzrunāja konferencē: “Bioloģiskā dzimuma un sociālā dzimuma izpēte, manuprāt, ir netīra zinātne. <…> Tas ir tāpēc, ka jebkuru izmantoto pētniecības procedūru ietekmē aizspriedumi, politika un ideoloģija. Šeit tiešām nav neitralitātes, nav objektīvu mērījumu, kas neatspoguļo nekādas vērtības; nav analīzes, kas neatbalsta konkrētu iepriekšēju secinājumu; nav statistikas bez nejaušas vai ļaunprātīgas un tīšas ietekmes. Un nav neviena zinātnieka, kurš nezinātu, cik maksā ģildes nodevība. <…> Bet jūs to neuzzināsiet no zinātniekiem, kuri nepārtraukti publicē visneparastākos apgalvojumus un politizētus secinājumus un runā par “noteiktu” zinātnisko vienprātību – tas viss neatbilst zinātniskiem pamatstandartiem un datu prezentācijas prasībām. Dubultā salīdzinošā pārskatīšana vairs nespēj atklāti novērst datu vākšanas, analīzes un secinājumu bezjēdzīgumu.

Nē, ne visa zinātne ir tik bezcerīga. Kopumā tas ir spēcīgs cilvēka inteliģences un saprāta spēks, kas ir ļāvis saprast un ievērojami mainīt mūsu pasauli.

Bet, runājot par zinātni, kas “laiž pasaulē” jaunus dzimumus, jaunas ģimenes formas un piedāvā bērniem dažādas “drošas” seksuālās attiecības, mēs nonākam neīstā daudzdimensionālā telpā, kur savijas pasaules uzskati, finansiālās un politiskās intereses ar zinātniskajiem datiem.

Politiķiem nerūp bērni

Daži pusaudži nodarbojas ar seksu – daži to dara biežāk, citi vienkārši pamēģinājuši. Speciālisti šodien spītīgi uzstāj: tas ir fakts, un tas arī viss, nekādas prevencijas nav iespējamas, nepalīdzēšot nekādi ieteikumi atturēties, atlikt, saistīt seksu ar ilgtermiņa saistībām vai mīlestību un ģimeni, nedarbosies nekāda moralizēšana. Tāpēc sniegsim visiem bērniem sausu informāciju par tehniku un iemācīsim viņiem droša seksa noteikumus, un tad… ļausim viņiem izbaudīt sevi pēc sirds patikas.

Paradoksāli, bet tā pati Dzīves prasmju programma paredz narkotiku lietošanas profilaksi, tas ir – mudinājumu tās nelietot. Un galu galā konsekventi būtu atzīt to, ka daži bērni lieto un ka moralizēšana nepalīdzēs, tāpēc iemācīsim visiem lietot “droši”.

Jebkurā gadījumā šī nav vērtību neitrāla pozīcija. Tā ir, maigi izsakoties, liberālas ideoloģijas caurstrāvota attieksme, kas cilvēka uzvedību nevērtē pēc ļaunuma/labuma kritērijiem. Domājams, ka jebkura cilvēka izvēle seksuālajā sfērā ir morāli neitrāla, ja nav ārējā spiediena (piespiešanas) un “zinātniski taustāmā” kaitējuma.

Liberāla nostāja seksuālās izglītības jautājumos neatbilst vairākuma Lietuvas vecāku pasaules uzskatam. Ar praktizējošiem kristiešiem viss ir skaidrs – viņi seksuālās attiecības saista ar laulību un vēlētos, lai viņu bērni izdarītu atbilstošas dzīves izvēles. Tomēr ir arī nereliģiozi vecāki, kuri neuzskata, ka sekss vienpadsmit, divpadsmit, trīspadsmit vai pat piecpadsmit gadus veciem bērniem ir laba lieta, pat ja tas ir brīvprātīgs vai netiek pārnestas nekādas seksuāli transmisīvās slimības un meitenei neiestājas grūtniecība. Viņu uzskats ir šāds – tas ir slikti, labāk to nedarīt, vēl nav pienācis laiks. Ne tikai iespējamo negatīvo seku dēļ, bet tāpēc, ka tas ir amorāli un, ja partneru ir daudz, pat apkaunojoši un nosodāmi. Veselīga sabiedrība uzskata, ka tas aizskar bērna kā cilvēka cieņu, lai gan lielākajai daļai ir grūti izskaidrot, kāpēc.

Šo attieksmi vecāki vēlētos nodot saviem bērniem, cik vien paši to var. Ja nē, skola varētu tajā palīdzēt. Tomēr – skola nevar, jo neesot tiesību diskreditēt vecāku morālo pārliecību. Politiķiem nav tiesību uzlikt skolām par pienākumu ieaudzināt bērnos morālu attieksmi, kas ir pretēja viņu vecāku attieksmei.

Šoruden, iespējams, visi jau iegaumēja Lietuvas Republikas Konstitūcijas 26. pantu, kas nosaka, ka vecāki var brīvi rūpēties par savu bērnu reliģisko un morālo izglītību atbilstoši savai pārliecībai.

Taču politiķu interese uzspiest mūsu bērniem savu pārliecību ir pilnīgi saprotama. Kad V. Čmilyte-Nīlsena un citi politiķi, kas pārstāv liberālās idejas, dedzīgi aizstāv liberālo dzimumaudzināšanu, viņi rūpējas nevis par bērniem, bet gan par saviem nākamajiem vēlētājiem. Pēc trim līdz pieciem gadiem bērni kļūs par pilngadīgiem pilsoņiem, kuri varēs balsot. Viņi ievēlēs politiķus, pamatojoties uz uzskatiem, ko veidojusi viņu vide.

Finansiālās intereses seksualitātes izglītībā

Ir vēl vairāk intereses, kas pārstāv liberālo seksuālo izglītību. To nav izdomājuši lietuvieši, viņi vienkārši kopē no citiem. Mēģināsim iedomāties, cik miljardus kontracepcijas nozarei ģenerē “seksuāli apgaismoti” bērni visā pasaulē. Šī būtu sazvērestības teorija? Beidziet, šajā mārketinga modelī nav nekā jauna. Iepriekš visu veidu dažādības, ģimenes plānošanas, seksuālās veselības un citas lobētāju organizācijas, kas gatavo programmas un metodiskos līdzekļus, kurus atklāti atbalsta kontracepcijas līdzekļu ražotāji, tagad sedz fondi. Uzņēmumiem jau sen zināms, ka, lai palielinātu preces noietu un ar to saistīto peļņu, ir svarīgi palielināt vajadzību pēc preces, tas ir, pieprasījumu. Konkrētajā gadījumā runa ir par bērnu “kontracepcijas mentalitātes” attīstīšanu. Mēs pilnībā saprotam, ka informācija par dzimumakta tehniku nav “tikai informācija”. Tas darbojas kā reklāma. Ar agrīnu seksuālās iztēles rosināšanu un kontracepcijas veicināšanu nepieciešamība pēc “droša seksa” veidojas arī tiem bērniem, kuriem vēl nav dzimumakta.

Lai gan viņi cenšas mūs pārliecināt, ka, mācot bērniem lietot kontracepcijas līdzekļus, vajadzētu samazināt arī grūtniecību skaitu, realitāte ir pretēja, vienkārši lielākā daļa grūtniecību beidzas ar abortu.

C. Everett, kas vadīja abortu klīniku tīklu ASV, atklāj noslēpumu: “Tas ir ļoti vienkārši – aborti tiek pārdoti ar dzimumaudzināšanas palīdzību.”

Tā iesaista naivus bērnus seksuālās attiecībās, aizbildina, ka tiek lietota kontracepcija, un informē, kā rīkoties neveiksmes gadījumā. Tā kā tiek uzskatīts, ka kontracepcija padara seksu “drošāku”, pusaudži sāk seksu agrāk un nodarbojas ar seksu biežāk. Tad neveiksmes iespējamība ievērojami palielinās, jo pusaudžiem nav tāda lieta kā drošs sekss. Īsāk sakot, seksuālā izglītība arī rada tirgu abortu nozarei.

Secinājumu vietā

Seksuālā izglītība jāsāk ar izpratni, ka ne visas izvēles ir vienlīdz vērtīgas. Bērnam ir jāsaprot, kāda uzvedība ir morāla un kāda nav. Zinātne var aptuveni izskaidrot, kā darbojas pasaule un mūsu ķermenis, bet tā nekad nevar pateikt, kā mums vajadzētu uzvesties. Tā ir morāli bezspēcīga.

Jaunā dzimumaudzināšana jeb seksuālās izglītības programmas nav balstītas uz zinātni, bet gan uz liberālisma ideoloģiju, politiskajām un finansiālajām interesēm. Morāli jūtīgākajā jomā – seksualitātē – “vērtību neitrāla” izglītība nav iespējama. Tāpēc valstij un skolai ir jānodrošina iespēja vecākiem izvēlēties tā saturu atbilstoši savai pārliecībai.”

Paldies Kristina Zamarytė-Sakavičiene. Raksta pirmpublicējums – https://laisvavisuomene.lt/kristina-zamaryte-sakaviciene-ideologizuotas-mokslas-grizta-gagarinas-nerado-kosmose-dievo-o-liberalai-pasiklydo-tarp-lyciu/

Uzziņai – Brīvās sabiedrības institūts (Laisvos visuomenes institutas) – ir pilsoniskā iniciatīva, kurā 2013. gadā Lietuvā izveidota nevalstiska, bezpeļņas organizācija. Institūts aktīvi darbojas brīvas sabiedrības veidošanā un vērtību aizsardzībā Lietuvā.