“Mēs demogrāfijas politikā turpinām domāt un taisīt jaunus divriteņus, neņemot vērā profesionāļu iepriekš izstrādātās stratēģijas, kā, piemēram, Imanta Parādnieka vadībā ekspertu izveidoto Tautas ataudzes programmu. Uz to nenotiek pat nekāda atsaukšanās,” vērtējumu par pagājušajā nedēļā aizvadīto Demogrāfijas lietu padomes sēdi pauž biedrības “Asociācija Ģimene” vadītājs Rihards Kostigovs. Arī Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja Elīna Treija norāda, ka skumji redzēt, ka teju viss iepriekš paveiktais darbs Demogrāfijas lietu centrā šobrīd ir “izmests vējā un netiek integrēts nozaru politikās.” Viņa piekrīt, ka demogrāfijas jautājumam ir starpnozaru nozīme un visās ministrijās patiešām ir jābūt veiktiem mērķtiecīgiem pasākumiem, tomēr galveno atbildību būs jāprasa no Labklājības ministrijas (LM).

Par demogrāfiju domās visas ministrijas?

Sēdes sākumā Ministru prezidente gan norādīja, ka Saeimā ir nodota liela daļa no iepriekšējā politiskā cikla izstrādātajiem dokumentiem. Sēdi caurvija šā brīža politiskais uzstādījums demogrāfijas jautājumos, ko Labklājības ministrs Uldis Augulis noraksturoja kā vienprātību valsts politikas līmenī par demogrāfiju kā kompleksu jēdzienu, kas “jāskata un jāplāno  ne tikai dzimstības un tās veicināšanas izpratnē, bet arī jāvērtē un jāanalizē migrācijas un populācijas procesi, izglītības un veselības iespējas.“

Arī Valsts kancelejas koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks iezīmēja to, ka demogrāfija šobrīd ir uzlūkojama plašākā tvērienā, ne tikai kā tautas ataudze vai dzimstības un mirstības rādītāji.

Vienošanās un uzdevumi, kā šī brīža valdībā tiks strādāts ar demogrāfijas politiku nāk no MK Stratēģiskās vadības komitejas. “Demogrāfijas politikas izpratne būtu skatāma noteikti daudz plašāk, nekā tas ir klasiski Latvijā. Latvijā diskusijas parasti notiek brīdī, kad ir diskusijas par valsts budžeta piešķiršanu dažādām iniciatīvām, tautas ataudzi, dzimstību un bērnu skaita pieaugumu. Demogrāfija noteikti runā daudz plašāk par iedzīvotāju dabiskajām kustībām, dzimstību, mirstību, laulību, dažādiem migrācijas procesiem. Demogrāfija nav tikai vienas nozares atbildība,” skaidroja P. Vilks, apstiprinot, ka šobrīd demogrāfijas politikas veicināšana ir izkliedēta visu ministriju atbildības jomās.

Valdības redzējumu apstiprināja E.Siliņa paužot, ka “nav noslēpums, ka līdz šim vienmēr izpratne par demogrāfiju ir bijusi tāda, ka to koordinē caur pabalstiem LM un ar to vienmēr ir bijis par maz. Ir jāmeklē plašāki risinājumi.”  Šobrīd par galveno mērķi Ministru prezidente izvirza līdz jūnijam sagatavot vienotu attīstības ziņojumu.  LM kā koordinators sagatavos ziņojumu Ministru kabinetam par demogrāfijas politikas attīstību. NVO pārstāvji tiek aicināti līdz 15. martam iesaistīties ar saviem priekšlikumiem. LM koordinējošais palīgs būs Valsts kanceleja, kurai savus priekšlikumus aicinātas iesniegt ir arī nozaru ministrijas. Līdz 30. aprīlim tiks rīkotas diskusijas, uz kurām tiks aicināti arī NVO sektora pārstāvji.

“Jautājumi ir plaši un mums noteikti būs jāprioritizē, kuri būs tie pasākumi, ar kuriem mēs ejam vispirms, jo demogrāfija ir dārga. Tendences Eiropā arī ir tādas, kad ļoti tiek domāts, kā varam veicināt to cilvēku iekļaušanos, kas jau ir, domājam arī par mājokļu politiku, kā reģionos varam to veicināt. Netiks veidots atsevišķs koordinācijas centrs kā politikas veidotājs, jo redzam, ka iepriekšējā politika, kur tas tika izveidots, viņu nav kur pēc tam likt, tā (politika) ir atrauta no kopējās sistēmas. Mēs gribam iedabūt politiku iekšā ministriju asinsritē, un valsts kanceleja tikai to koordinēs,” plašāku redzējumu sniedz E.Siliņa.

Atšķirīgā izpratne, kā veicināt demogrāfiju

Savu kritiku pašreizējam uzņemtajam kursam demogrāfijas politikā pauž R.Kostigovs, norādot, ka neskatoties uz to, ka ir nosaukta viena atbildīgā ministrija, proti – Labklājības, tomēr “var saskatīt, ka tā šo atbildību veiksmīgi airē no sevis nost.”

“Beigās galvenās atbildības nav ne uz vienu. Demogrāfijas jautājums šobrīd ir izpludināts pa visurieni, jebkuras aktivitātes tiek sauktas par demogrāfiju veicinošām aktivitātēm. Šķiet ar demogrāfijas politiku šobrīd notiek kaut kas līdzīgs kā reiz ar kristīgo mācību, kuru mums solīja integrēt skolās visos pārējos mācību priekšmetos. Rezultātā, tā ir izpludināta un ir pat grūti saskatāma!” (R.Kostigovs)

“Mums atšķiras izpratne, ko katrs saprotam ar demogrāfiju un veidiem, kā to veicināt. Mēs pārstāvam kristīgi konservatīvu un nacionālu uzskatu un redzam nozīmi dzimstības veicināšanai, ģimenēm un laulībai sniegtajam atbalstam, jo tieši tā ir vide, kas nepieciešama emocionāli veseliem bērniem, kas var attīstīties un nākotnē veselīgi domāt par ģimeni,” skaidro “Asociācija Ģimene” vadītājs.

Pretēji šim uzskatam viņš saklausa dominējošo tendenci, ka prioritātes demogrāfijas jomā ir migrācija un esošās sabiedrības locekļu iekļaušanu. “Tas nozīmē tos, kas jau ir ieplūduši pēdējo 10 gadu laikā migrācijas ceļos, kā arī seksuālo minoritāšu iekļaušanu, un tikai  varam nojaust, ko vēl tas var nozīmēt.”

Nepieciešama pirmā bērna politika

Daudzbērnu ģimeņu apvienības vadītāja E.Treija uzsvēra nepieciešamību tieši šobrīd līdzās citiem demogrāfiju veicinošajiem pasākumiem šaurāk un mērķētāk uzlūkot tieši dzimstības jautājumu.

“Uzskatām, ka rūkošā dzimstība ir gan drauds mūsu latviešu tautas izdzīvotspējai, gan drauds iekšējai drošībai. Mēs šos draudus nevaram novērst ar darba spēka importu no trešajām valstīm. Eiropa jau ar šo saskarās, kad vecuma posmā līdz 10 gadiem 50% jau ir pirmās paaudzes imigrantu bērni ar citu reliģiju. Daudzas Eiropas valstis un viņu demokrātiskās sistēmas ir pakļautas ļoti lieliem izaicinājumiem, jo jautājums ir par to, vai imigranti būs demokrātisko vērtību nesēji tālāk. Mums kā mazai valstij nav jāiziet uz šādiem riskiem, jo tas maksās daudz dārgāk nekā ieguldīties tajos jautājumos, kas veicina dzimstību,” skaidro E.Treija.

Viņa uzsver, ka izšķirīga nozīme ir konkrētai “pirmā bērna politikai” un  “otrā bērna politikai”, jo līdz šim atbalstu saņēmusī “trešā bērna politika” ir nesusi teicamus rezultātus. No 2011. gada līdz šim brīdim ir skaitliski palielinājies ģimenēs to bērnu skaits, kas piedzimst kā trešie, ceturtie vai piektie.

“Procentuāli tas nozīmē, ka šobrīd 17-25 %  bērni šobrīd dzimst kā trešie, ceturtie un piektie. Trešā bērna politika strādā, lūdzu saglabājiet šo atbalstu un lūdzu dodiet naudu pašvaldībām, šobrīd katra otrā pašvaldība griež nost atbalstu ēdināšanas līdzfinansējumam. Daudzbērnu ģimenēm tie ir papildus 120-130 eiro maksājumi. Šogad ir ļoti dramatiska situācija attiecībā uz ģimenēm,” atklāti pauž apvienības vadītāja.

LM savulaik izstrādātā metodika veselīgā pārtikas groza aprēķināšanai ģimenēm parāda, ka “lai trīs bērnu ģimene ar diviem vecākiem veselīgi paēstu, pārtikai jātērē 945 eiro.” “Jūs pasakiet, kur ir tās ģimenes, kas var atļauties tādu summu iztērēt uz pārtiku? Turklāt 2024. gada budžeta likumā ir konkrēti ierakstīts, ka šis budžets pasliktina nevienlīdzības rādītājus, “ tā valdības pārstāvjus uzrunāja E.Treija.

Sabiedrība veidojas un izdzīvo caur ģimeni

“Asociācija Ģimene” vadītājs aicina neaizmirst pamatu, uz kura veidojas vairāk nekā 90% visas sabiedrības.

“Tās tomēr ir ģimenes, kurās dzimst un aug nākamā paaudze, nākamie mūsu kultūras nesēji, nākamie nodokļu maksātāji, uzņēmēji zinātnieki. Tomēr mēs redzam kaut kādu apgrieztu pieeju – valdība grasās tērēt 90% resursu, lai apmierinātu 5% sabiedrības locekļu intereses un vajadzības, atstājot novārtā pārējo lielo sabiedrības daļu. Tā tiek  uztverta kā pašsaprotama, par kuru nav jārūpējas, bet tā darīt ir kļūdaini, jo pēc  skaitļiem redzam, ka dzimstība dramatiski rūk. Ja nepievērsīsim uzmanību, kāds ir pamats domāt, ka tā uzlabosies? Izglītības ministre norāda, ka skolu  slēgšana ir notikusi dēļ demogrāfijas, bet nevienā brīdī neizskan doma, ka skolu slēgšana arī ietekmēs šo demogrāfisko stāvokli. Mums ir divi pasaules skatījumi. Šajā sēdē pie viena galda bija apsēdušies dažādi NVO sektoru pārstāvji, kas tiešām ir eksperti savās jomās, taču no valdības neizskanēja neviens viņiem uzdots jautājums. Arī pie aicinājuma iesūtīt priekšlikumus, sekoja piebilde, ka noteikti jārēķinās, ka visus no tiem īstenot nevarēs. Pastāv nopietnas bažas, ka ieņemtais virziens ir un paliek tāds, kur ģimenes, laulība un bērni tiks atstāti novārtā un tām nāksies paļauties tikai uz sevi,” tā R.Kostigovs.