Ar skaistiem izdošanas svētkiem Rīgā, vēsturiskajā Mencendorfa namā, pie latviešu lasītājiem savu ceļu ir atradusi unikāla grāmata par bērnu tiesībām – “Bērni vispirms: kāpēc mums ir vajadzīga globāla bērnu tiesību aizstāvības kustība”.

Amerikāņu autores Keitija Fausta un Steisija Meninga apkopojušas vēl iepriekš nedzirdētus bērnības pieredzes stāstus par augšanu netradicionālajās ģimenēs. Ko bērnam nozīmē uzaugt šķirtā bioloģisko vecāku ģimenē, poligāmā ģimenē, viendzimuma pāra savienībā, vecāku nereģistrētā kopdzīvē vai ar māti, kas apzināti izvēlējās audzināt bērnu viena? Tāpat grāmatā, ieklausoties pieredzes stāstos un analizējot augstākās raudzes pētījumus, tiek meklētas atbildes uz jautājumu, kā bērnus ietekmē viņu ieņemšana mākslīgās apaugļošanas un/vai surogasijas ceļā, vai tiekot adoptētam kā donoru embrijam?

Grāmatu izdevusi biedrība “Asociācija “Ģimene””, bet ideja par šādas lasāmvielas nepieciešamību latviešu valodā pieder grāmatas tulkotājai Alīnai Ozoliņai.

Viņasprāt, pārmaiņu vēsmas, kas ietekmē ģimenes citviet pasaulē, ir sasniegušas arī Latviju. Viņa saskata grāmatā “potenciālu mainīt cilvēku skatījumu” uz ģimenes jautājumiem, vērtējot tos bērnu tiesību un labbūtības gaismā. Viņa norāda, ka “zinātniskie pētījumi paši par sevi reti spēj ietekmēt sabiedrības viedokli, jo tie neaizskar cilvēka emocionālo pusi. Sabiedrības uzskatus maina tieši personīgie stāsti, ja tos lieto kā ilustrāciju zinātnieku pierādītajām atziņām”.

“Šī grāmata bija jāiztulko, jo tā bija mana iespēja darīt labu savā iespēju un prasmju laukā. Gribu teikt, ka mūsu valstī vairākas labas iniciatīvas aizsākās ar pārsteidzošo Satversmes tiesas spriedumu par paternitātes atvaļinājuma piešķiršanu mātes draudzenei, un tas toreiz  nostrādāja par katalizatoru vairākām labām iniciatīvām. Piemēram, radās konservatīvās domas portāls “Telos”, kurā vairākos rakstos tika analizēts konkrētais spriedums. Tad diezgan skaidri apjautu, ka tēva izšķirošā nozīme bērna dzīvē ir burtiski jāpierāda, jo no minētā sprieduma varēja noprast tiesnešu uzskatu, ka bērna tēvs ir aizvietojams ar jebkuru citu personu pēc mātes vēlēšanās. Kad man portāla redaktore Agnese Irbe ieteica izlasīt šo Keitijas Faustas grāmatu, uzreiz sapratu, ka tā ir jāiztulko, jo latviešu valodā līdz šim nav bijusi pieejama tik unikāls apkopojums, kur mūsdienu ģimenes un laulību jautājumi tiktu skatīti caur bērnu tiesību un pamatvajadzību prizmu,” plašāk stāsta A.Ozoliņa.

Atvēršanas svētkos tiešraidē pieslēdzās arī autore, globālās kustības “Them before us” izveidotāja Keitija Fausta, paužot gandarījumu par izdevumu latviešu valodā un lielo ieguldīto komandas darbu līdz izdevuma iznākšanai. Viņa uzsvēra: “Mums šodien ir jārīkojas tā, lai spētu pienācīgi iejusties bērnos, kuri cietīs, ja ģimene tiks pārdefinēta. Un to mēs varam izdarīt tikai tad, ja dalāmies bērnu, nevis pieaugušo stāstos. Pasaulei ir jāpaskatās šiem bērniem acīs un jāsaprot, kā tieši viņi ir cietuši, kad bija spiesti saraut attiecības ar māti vai tēvu. Tikai daloties ar bērnu stāstiem, kuri ir auguši šajās modernajās ģimenēs, mēs varam aizkustināt sirdis un mainīt likumus.”

Atklāšanā par izdevuma nozīmīgumu runāja arī Romas Katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, akcentējot, ka šodien ik uz soļa tiek runāts par cilvēktiesībām, bet tiek aizmirsts par to, ka “tam bērniņam, kas ir mātes miesās kopš ieņemšanas brīža, arī ir cilvēktiesības”.

“Ikvienam bērnam ir tiesības uz tēvu un māti. Lai meitene varētu pareizi atklāt savu identitāti, viņai ir vajadzīgi divi atskaites punkti. Skatoties uz mammu, viņa uzzin, ko nozīmē būt sievietei, skatoties uz tēvu, viņa mācās, kas ir vīrietis un kā ar viņu veidot attiecības. Ja pietrūkst viens no atskaites punktiem, pietrūkst balanss,” tā Z.Stankevičs.

Sengrieķu valodas filoloģe, portāla “Telos” galvenā redaktore Agnese Irbe atklāšanas svētkos uzsvēra, ka grāmatas autore Keitija Fausta ļoti veiksmīgi izmanto to, kas mūsu laikmetam ir ļoti raksturīgs, proti, emocionālos personīgos stāstus. “Mums neiet viegli ar sistemātisko domāšanu, bet mēs esam ļoti uzņēmīgi pret emocionālajiem un individuālajiem stāstiem. Šajā grāmatā ievietoti daudzi, ļoti spēcīgi un uzrunājoši stāsti. Mēs ikdienā dzirdam daudz, piemēram, geju pāru stāstus par to, ka viņi nav saprasti un uzklausīti, bet šī grāmata mūs aicina ieklausīties spēcīgās emocijās, kuras izsaka bērni. Tie ir bērni, kas ir auguši bez mātes vai tēva vai tikuši pamesti, vai piedzīvojuši sava vecāka dzimuma maiņu. Grāmata mēģina runāt ar cilvēkiem, kuriem ir pašiem bērni un kuri uztraucas par saviem bērniem. Jā, mēs katrs par bērniem uztraucamies – mēs domājam par veselīgu uzturu, mēs baidāmies laist bērnus vienus staigāt pēc skolas, bet Keitija Fausta mums parāda, ka mums patiesībā būtu jāuztraucas par ko citu – par bērnu ģimenes stabilitāti, par attiecību kvalitāti ģimenē. Tieši tas ietekmē bērnus vairāk nekā pareiza diēta vai mantu daudzums. Aicinu katru šo grāmatu izlasīt un pašam redzēt, vai šie argumenti jūs pārliecina vai nē,” savā uzrunā pauž A.Irbe

Atklāšanas pasākumā izskanēja vairāki grāmatas lasījumi par tēva un mātes nozīmi katra bērna dzīvē, kurus klātesošajiem līdzdalīja deviņgadīgā Abigaila, politologs Andis Kudors un aktrise Maija Doveika.

Grāmatu var iegādāties Jāņa Rozes, Valters un Rapa un Globuss grāmatnīcās, kā arī veikalā “Amnis” (Lācplēša ielā 37).