Latvijā turpinās parakstu vākšana referenduma ierosināšanai par Satversmes 110. panta piedāvātajiem grozījumiem. Laiks, kurā jāsavāc teju 155 000 Latvijas iedzīvotāju paraksti ir viens gads. Lai kliedētu šaubas un atbildētu uz jūsu aktuālajiem jautājumiem, apaļā galda sarunā tikās portāla “telos.lv” galvenā redaktore Agnese Irbe un juriste Baiba Rudevska.

Agnese Irbe: Es arī biju viena no pirmajām, kas parakstījās par šiem grozījumiem. Baiba, Tu esi izstrādājusi šo 30 lappušu apjomīgo grozījumu anotāciju. Lūdzu pastāsti mums vairāk par to, kādēļ šādi grozījumi būtu nepieciešami?

Baiba Rudevska: Satversme ir Latvijas konstitūcija – visaugstākais juridiskais dokuments jeb valsts pamatlikums. Šie izstrādātie grozījumi ir kā atbilde Satversmes tiesas pagājušā gada 12. novembra pasludinātajam spriedumam, caur kuru šī tiesa būtībā piesavinājās sev likumdevēja funkciju. Satversmes tiesa nolēma – ģimenes jēdziens Satversmes 110. pantā būs tāds, kā to pateiks ST un nevis tāds, kāds tas ir konstitūcijā vai, kā to ir jau pateicis likumdevējs pirms daudziem gadiem. Līdz ar to mēs tieši šobrīd vēlamies nostiprināt šo Latvijas likumos jau esošo ģimenes definīciju. Tas nenozīmē, ka tā tiks paplašināta vai sašaurināta, bet gan nostiprināta līdzīgi kā jau ir nostiprināta laulības definīcija. Tā pasaka, ka laulība ir savienība starp vīrieti un sievieti. Redzu, ka dēļ negodprātīgu juristu dēļ citas izejas nav un ir pienācis laiks nostiprināt nākamo jēdzienu aiz komata, un tas ir jēdziens ģimene.

Kāda ir šī ģimenes juridiskā definīcija, kas atrodama un ir spēkā gan mūsu civillikumā, gan iepriekšējās Satversmes interpretācijās?

Jā, šis jēdziens ir jāskata juridiskā un nevis psiholoģiskā vai sociālā izpratnē. Un tas civillikumā ir skaidrots gan šaurākā, gan plašākā nozīmē. Ģimenes jēdziens tā šaurākā nozīmē ir – laulātie, viņu bērni un plašākā ietver arī radiniekus, asinsradiniekus un arī adopcijas tiesiskās attiecības, kas nodibinās starp bērnu un adoptētājiem.

Mēs redzam, ka mums pretī stāv liela kustība no ārvalstīm, kas pakāpeniski mēģina pārdefinēt jēdzienus, kas ir bijuši spēkā un ir saprasti vienā vienīgā veidā jau gadu tūkstošiem. Tāpēc arī šobrīd ir šī anotācija un sarunas par ģimenes jēdziena pareizu izpratni no juridiskā skatupunkta. Lai arī ir kādi, kas mūsu virzienā adresē kritiku un saka, ka jaunajā piedāvātajā Satversmes panta grozījumā esam ierakstījuši, ka māte ir sieviete, bet tēvs – vīrietis. Viņi saka, ka pēc gadiem diviem arī šie jēdzieni, kas ir māte un tēvs , tiks apšaubīti un tad atkal nāksies papildināt pantu. Ko Tu par to saki?

Šī ideoloģija konfrontē Latviju un laužas iekšā jau likumos un, kā redzam, pat Satversmē. Es nešaubos, ka pienāks diena, kad arī abi jēdzieni – sieviete un vīrietis, tiks apšaubīti. Mēs tos ieliekot Satversmē šobrīd nolēmām sīkāk neskaidrot, tomēr apelējot pie cilvēku veselā saprāta. Esam ielikuši šajā Satversmes pantā vecāku tiesību kodola nostiprinājumu. Tas ir par to, ka valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību audzināt savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību. Tas būs kā aizsargmehānisms gadījumos, ja vecāki nevēlas, ka viņu bērniem stāsta, ka sieviete īstenībā var arī nebūt sieviete un, ka katrs var izdomāt, kas viņš ir. Vecāki varēs iebilst pret šādu ideoloģiju.

Vai pastāv uztraukums par to, ka tas jau šobrīd notiek skolās?

Jā, tas tiek darīts arī skolās. Mēs esam par to, ka, ja vecāki gribēs, lai viņu bērniem stāsta, ka bioloģiskais dzimums nav nekas un pats vari izvēlēties, kas gribi būt, lai viņiem notiek šāda audzināšana. Tomēr, lai viņi to neuzspiež vecākiem, kas to nevēlas.

Ir nepieciešams šis līdzsvara mehānisms, ka pēc valsts gribas un ideoloģijas piedāvājuma varēs mācīt savus, bet ne citu bērnus. Tas ir ļoti svarīgi, jo ideoloģija, kas šobrīd ienāk, rada apstākļus, kad līdzīgi, kā padomju laikā vecākiem nav vairs īpaša loma bērna audzināšanā. (B.Rudevska)

Šobrīd par labu tiek uzskatītas modernās un jaunās Eiropas vērtības, ko var mācīt arī skolās un visapkārt, un vecākiem nav teikšanas pār to. Lūk, tādēļ mēs ielikām šo atsvara mehānismu Satversmes grozījumos, cerot, ka vecāku veselais saprāts neļaus bērnus šādi izglītot.

Agnese Irbe: Daudzi cilvēki nesaprot, kādēļ ir šāds satraukums pēc ST sprieduma. Mums ir jāpaskaidro, ka šis spriedums nebija par divu sieviešu partnerattiecībām vai viņu jūtām. Tas bija par bērniem un to, kurus mēs varam juridiski atzīt par bērna vecākiem un pieņemt, kuriem tad būtu jāizpilda savs vecāku pienākums, par to pretī saņemot atbalstu no valsts. Valsts atbalsts nozīmē atvaļinājumu, materiālo nodrošinājumu un atbildību, kurš maksātu alimentus, ja tas būtu jādara. No vienas puses redzam pieaugušu pilngadīgu cilvēku kopdzīves attiecības, kas var pēc brīvas vienošanās būt homoseksuālas, bet no otras puses šis jautājums skar bērnu.

Baiba Rudevska: Satversmes tiesai principā bija iesniegts pieteikums tieši par to, kādēļ bērna mātes partnerei nepienākas bērna tēva atvaļinājums un pabalsts, jo viņa taču arī dzīvo kopā un it kā esot ģimene. Pieteikums bija par to, ka arī viņai pienākas tas, kas pienāktos bērna tēvam pēc konkrēta darba likuma normas par tēva atvaļinājumu un pabalstu.

Problēma šādam pieteikumam ir, jo pats bērna tēvs nav ne miris, ne atrodas ieslodzījumā, ne citā neiespējamības stāvoklī vai ar zaudētām aprūpes tiesībām.

Satversmes tiesa savā spriedumā šo neapskatīja un tēvu pat nepieminēja. Mēs nezinām, vai, piemēram, šim bērnam bija noteikta paternitāte. Būtībā šis jautājums tika ignorēts. Tomēr smagākais, ko ST izdarīja ir šī pieteikuma izmantošana, lai grozītu Satversmes 110. panta esošo ģimenes jēdzienu un to paplašinātu uz viendzimuma attiecībām. Ar šo spriedumu ST pateica, ka arī viendzimuma kopdzīve ir ģimene, bet tas ir kaut kas tāds, ko drīkst darīt tikai likumdevējs. ST pārkāpa savu kompetenci un Satversmes 1. pantu, kurā ir noteikts, ka Latvija ir demokrātiska republika ar varas dalīšanas principu. Tajā tiek sadalītas kompetences starp tiesu, likumdevējvaru un izpildvaru. Zinot to, ka ST spriedums nav pārsūdzams, tā piesavinājās sev likumdevēja funkciju un pateica, ka Satversmē 110. pantā esošais jēdziens ģimene ietver sevī viendzimuma pārus un līdz ar to viendzimuma pāriem arī pienākas paternitātes pabalsts. Šobrīd pat nezinām, kādi vēl būs pieteikumi Satversmes tiesā.

Viens no saņemtajiem jautājumiem mums portālā telos.lv ir tāds, vai mēs nesaprotot, ka ir viendzimuma pāri, kas kopā jau dzīvo ļoti ilgi un vienam no viņiem ir bērns, kas dzimis iepriekšējās attiecībās ar pretējo dzimumu. Kā Tu raugies, vai būtu nepieciešams kāds mehānisms, kā šādā gadījumā risināt šo kopdzīves situāciju un ar to saistītās nepieciešamības?

Gribu pateikt, ka Satversmes 110. pants ir tāda kā virsnorma, kuru sīkāk jau regulē parastie likumi. Tas, kas izriet no šiem Satversmes 110. panta grozījumiem ir, ka partneris, kam šis bērns ir miesīgais, jau ir ar viņu ģimene. Viens no vecākiem kopā ar savu bērnu jau veido ģimeni. Jautājums ir par trešo cilvēku, kas ir pienācis klāt. Šo kopā dzīvošanu jau arī regulē parastie likumi, kas nosaka, kā konkrētās situācijās ir jārīkojas. Ir pietiekami skaidrs, ka šobrīd saskaņā ar Satversmes 110. panta spēkā esošo redakciju ģimene ir tur, kur ir šī asinsradniecība.

Vai tavs galvenais iebildums ir tieši pret to formulējumu, ne tik daudz pret to, kā Satversmes tiesa lēma? Kā Tu būtu risinājusi, ja Tu būtu bijusi ST vietā?

Ja es būtu Satversmes tiesas tiesnese, es teiktu, ka Darba likuma 155. panta 1. daļa nebija īstā norma, kura tika apstrīdēta. Nevajadzēja apstrīdēt paternitātes tiesības, jo tās viennozīmīgi pienākas tēvam. Varēja apstrīdēt nākamo normu, kas piešķir līdzīgu atvaļinājumu citiem ģimenes locekļiem vai arī caur Satversmes 96. pantu, kas paredz tiesības un privāto un ģimenes dzīvi. Es to būtu skatījusi pilnīgi citā konfigurācijā. Es pieļauju domu, ka šeit bija galvenais mērķis šos viendzimuma pārus ielasīt Satversmes 110. panta ģimenes jēdzienā. Nav tomēr pieļaujami demokrātiskā sistēmā, ka to, ko nevar panākt caur Saeimu, panāk caur Satversmes tiesu.

Tas ir nepieļaujami, jo Satversmes tiesai jau nav šādas varas!

Jā, un ir jautājums, ko tagad ar to darīt, jo Satversmes tiesas spriedumi nav pārsūdzami. Likumdevējs neko reāli šobrīd nedara un vienīgais risinājums ir dot iespēju tautai pateikt savu vārdu!

Mans iebildums ir par to, kā tiek izmantots ģimenes jēdziens, jo netiek nošķirta juridiskā izpratne no sadzīviskās. Tas izraisa to, ka likumos ieplūst emocionālā nozīme. Spriedumos, piemēram, sāk lietot tādu jēdzienu kā cieņa, lai arī tā nav skaidri definēta. Vienā skaidrojošā rakstā bija lietots vārds mīlestība un tad uzreiz cilvēkiem likās, ka tas ir milzīgs progress. Tomēr mīlestību ir grūti klasificēt un parādīt, ka šajā gadījumā cilvēkam pienākas atvaļinājums, jo viņš izrāda mīlestību, bet citā gadījumā nepienākas, jo viņš nav pietiekami mīlošs.

Šis spriedums degradē tēva lomu un ir kā signāls sabiedrībai – ja mātei ir draudzene vai cita persona, tad tēvs bērnam var kļūt aizstājams. Manuprāt, tas ir bērna identitātes ievainojums un no dabīgo tiesību viedokļa tas ir bērnu tiesību pārkāpums. Mēs nedrīkstētu dot tādu signālu caur pašu augstāko Latvijas institūciju!

Jā, tā ir Latvijas augstākā neatkarīgā tiesu varas institūcija, caur kuru šobrīd tiek degradēta tēva loma. Tā tiek iedota mātes partnerei. Tam līdzās ik dienu dzirdam sūdzības, ka tēvi nemaksā uzturlīdzekļus, nerūpējas, iet prom no ģimenēm, bet ko tad jūs gribat? Gribat, lai viņi rūpējas un uztur savus bērnus, turpretī viņu funkcijas un tēvišķību degradējat. (B.Rudevska)

Te saduras divas pretējas kustības. No vienas puses ir LGBT, kas pakāpeniski ārda ģimenes, laulības un arī vecāku jēdzienu, strauji tuvojoties tam, ka būs “vecāks nr.1” un “vecāks nr.2” un vēl “vecāks nr.3”. Tas tiešām nav joks, jo Kalifornijā vienam bērnam tika atzīti un viņa dzimšanas apliecībā ierakstīti trīs tēvi. Tur tika pārkāpta jebkāda bioloģiskā realitāte vai veselais saprāts. No otras puses ir kustība, kas balstās vismaz 30 gadu laikā savāktos pētījumos par bērnu emocionālo, intelektuālo un psiholoģisko labklājību. Tiek uzsvērts, ka vislabāk klājas tiem bērniem, kas aug ģimenē ar abiem laulātajiem vecākiem, jo viņiem ir vismazākais vardarbības risks, viņi ir psiholoģiski noturīgāki. Arvien vairāk dažādos pētījumos tiek uzsvērta tēva trūkuma ietekme. Meitenēm, kas augušas bez tēva pastāv lielāki riski sevis atrašanā, priekšlaicīgai dzimumdzīvei, grūtniecības iestāšanās jau pusaudžu gados. Ir tik liela virkne apliecinājumu tam, ka šis nav pareizais ceļš, kas ir uzsākts no LGBT ideoloģijas puses.

Ja atradi vērtīgas sarunas, atbalsti mūs, lai varam turpināt radīt: ZIEDOT