Kādas ir konservatīvās politikas perspektīvas jaunajā Saeimas sasaukumā un uz ko norāda esošie vēlēšanu rezultāti, to vaicājām diviem ekspertiem – politologam Andim Kudoram un klasiskai filoloģei, portāla telos.lv galvenajai redaktorei Agnesei Irbei.

Politologs Andis Kudors atzīst, ka uz jauno sasaukumu raugās vairāk optimistiski, jo ir cerības vismaz noturēt iepriekšējo virzienu un nepieļaut radikālā liberālisma uzvaras gājienu, pat ja koalīcijai neizdosies nākamajos četros gados panākt jaunu konservatīvo pozīciju nostiprināšanu.

“Domāju, ka pašlaik svarīgākais koalīcijas veidošanas sarunās ir panākt, lai “Apvienotajam sarakstam”(AS) un “Nacionālajai apvienībai” kopā izdodas pārliecināt “Jauno vienotību”(JV), ka valdošajā koalīcijā nevajadzētu uzņemt ideoloģiski tik atšķirīgus politiķus no “Progresīvajiem”. Domāju, ka viens no mērķiem, kāpēc JV vēlas, lai valdībā būtu arī “Progresīvie”, ir konservatīvas rīcībpolitikas nepieļaušana, kas viņiem divatā varētu izdoties, savukārt, ja JV kā liberālāks spēks paliek viena pati koalīcijā, tad AS un NA varētu līdzsvarot JV liberālās ambīcijas, pat ja neizdosies virzīt kaut kādus spilgtākus konservatīvās rīcībpolitikas uzdevumus. Tas jau būtu labs sasniegums un es to redzu kā minimālo programmu, kura šobrīd būtu jāīsteno, tomēr šobrīd vēl nav skaidrs, kuras partijas tad veidos valdību,” savu nostāju skaidro A.Kudors. Politologs norāda, ka atlikušajās pāris darba nedēļās esošais sasaukums vēl varētu mēģināt pieņemt Stambulas konvenciju, kas nebūtu labvēlīgi, raugoties no konservatīvo vērtību perspektīvas. Tas esot jautājums par to, “cik daudz bezkaunības būs līdzšinējai koalīcijai, kura turpina strādāt”.

Savukārt, klasiskā filoloģe, portāla telos.lv galvenā redaktore Agnese Irbe, vērtējot vēlēšanu rezultātus, norāda, ka vairāk nekā 2/3 vēlētāju ir sociāli konservatīvi. “To redzam, ja vērtējam rezultātus tikai pēc sociālā konservatīvisma vai sociālā progresīvisma, kas ir pārejas no dabīgās tiesībās balstītas izpratnes par ģimeni un vecākiem uz sociālajā konstruktīvismā balstītu izpratni. Partijas, kuras atbalsta sociālo progresīvismu, tādas kā “Jaunā Vienotība”, “Progresīvie” un “Attīstībai/Par!” kopumā saņēma 18.97+6,16+4.97% balsu, tas ir, 30.1% balsu.

Līdz ar to ir iespējams un būtu tikai taisnīgi nostiprināt konservatīvo izpratni par ģimeni un bērnu tiesībām, kā arī virzīt attiecīgu politiku. (A.Irbe)

Manuprāt, ir nepieciešams vienlaikus gan stingri noraidīt LGBT juridiskās prasības, gan arī, cik vien iespējams, rosināt jaunus cilvēkus laulāties, dibināt ģimeni un radīt bērnus. Latvijā ir nepieciešama jauna norma: “Četri bērni ģimenē,” nevis trīs. Ja tādu normu uzstādīsim, tad dzimstības koeficients “2.1 bērns uz sievieti” pietuvosies realitātei. Es gribētu šo realitāti redzēt 10 gadu laikā. Senajā Spartā vecāks, kuram bija četri bērni, nemaksāja nevienu nodokli. Nekad un nevienu,” tā A.Irbe.

Uz jautājumu, vai pastāv cerība, ka 14. Saeima nostiprina Satversmē ģimenes definīciju un atsakās no Civilās savienības likumprojekta (CSL) virzīšanas, A. Irbe uzskata, ka CSL joprojām nebūs vairākuma atbalsta Saeimā. “Tas ir, ja ticam, ka partiju pārstāvji balsos tā, kā rakstījuši savos priekšvēlēšanu bukletos. Ar ģimenes jēdziena nostiprināšanu un Satversmes 110. panta precizēšanu varētu būt grūtāk, jo tas ir proaktīvs solis – ir nepieciešams balsojums “par”, nevis balsojums “pret”. Uzskatu, ka pie tā nepieciešams aktīvi strādāt šīs Saeimas laikā. Tas prasīs muskuļus un taisnu mugurkaulu, jo jebkāda šāda kustība saņems niknāko nosodījumu no ES institūciju puses.

Mans skatījums uz sociālo konstruktīvismu, dabīgo tiesību noraidījumu, pilnīgi pseidozinātniskā nojēguma “dzimte” ieviešanu valstu likumos daudzviet Rietumu areāla zemēs nemainīgi ir šāds (var sacīt, optimistisks): tas ir vilnis, kas gāžas pāri, bet tas ir tik muļķīgs, tuvredzīgs un savā būtībā nihilistisks, ka tas pāries. Tam nav sakņu un augsnes, kurā augt. Latvija, pateicoties savai tā dēvētajai “atpalicībai”, ir iepakaļus šim vilnim. Latvijai ir iespējams šo laiku “izsēdēt” un tad redzēt, kā vilnis atplūst, atklājot nodarītos postījumus. Jau tagad redzam, ka, piemēram, Lielbritānijā ir slēgta bēdīgi slavenā Tavistokas Bērnu dzimtes identitātes klīnika un ir ierosinātas tiesas prāvas par veidu, kā tika strādāts ar bērniem, kuri apšauba savu dzimumpiederību.[1] Ceru, ka pienāks brīdis, kad izvērtēs arī NVO un skolu darbību šīs destruktīvās pseidozinātnes veicināšanā. Mēs varam “izsēdēt” šo laiku un tad atviegloti nopūsties, ka bijām gudrāki un pasargājām Latvijas jauniešus un bērnus,” komentē A.Irbe.