Kas ir kontracepcija, kas jādara, ja dzimumakta laikā ir plīsis prezervatīvs, kura no kontracepcijas metodēm pasargā gan no nevēlamas grūtniecības, gan no seksuāli transmisīvām slimībām (STS)? Daži no jautājumiem, uz kuriem tiešsaistē 15. un 16. oktobrī pareizās atbildes bija jādod 10. klašu skolēniem un profesionālās izglītības iestāžu 1. kursu audzēkņiem Veselībpratības monitoringa darba laikā. Šajā monitoringa darbā pilnībā tiek ignorēta “vēlamas grūtniecības” jeb nākotnes ģimenes veidošanas tēma, kā arī runāt ar 10. klašu audzēkņiem par to, kā meitenes un zēni dzīvo aktīvu dzimumdzīvi ir statistiski aplami un mulsinoši – uzskata biedrības “Asociācija “Ģimene”” valdes locekle, kustības “Bērni vispirms” pārstāve Latvijā Alīna Ozoliņa. Viņas viedokli var lasīt ziņu portāla “Ogrenet” rakstā.

“Izrādās, ka manam bērnam jau pamatskolā ir mācītas ar seksu saistītas lietas, bet es kā vecāks par to vispār nebiju informēts. (…) Darbā uzdotie jautājumi par reproduktīvo un seksuālo veselību ir ārkārtīgi tendenciozi attiecībā pret cilvēka dzīvību un bērnu. Visu laiku tajos kopā tiek saliktas šādas lietas – nevēlama grūtniecība, seksuāli transmisīvās slimības (STS) un kontracepcija. Darbs ir ideoloģiski tendēts uz skatījumu, ka bērns ir nevēlams un ka to var nolikt mierīgi blakus STS, tas jautājumos notiek vairākkārt. Un šāds darbs skolēniem tiek iedots ir situācijā, kad mēs kā Latvija izmirstam. (…)” (Anonīms kādas mammas viedoklis, kuru viņa uzticēja portālam “Ogrenet.lv”)

Neatspoguļo prasīto normatīvajos aktos

Monitoringa darba mērķis bija identificēt, kādā mērā sasniegti valsts pamatizglītības standartā noteiktie skolēnam plānotie sasniedzamie rezultāti veselības izglītības jautājumos.

Asociācijas “Ģimene” pārstāve Alīna Ozoliņa norāda, ka “kas attiecas uz seksuālo un reproduktīvo jomu, starp valsts pamatizglītības standartā noteiktajiem sasniedzamajiem rezultātiem*, beidzot 9. klasi, ir uzdevums “Skaidrot cilvēka attīstības ciklu un faktorus, kas to ietekmē, analizēt rīcību reproduktīvās veselības jomā (dzimumdzīves atlikšana, kontracepcijas nozīme)”, kā arī skaidro STI izplatīšanās un profilakses veidus.[1]

Tas nozīmē, ka beidzot 9. klasi, skolēnam vajadzētu saprast cilvēka attīstības ciklu, kā arī ārējos faktorus un dzīvesveidu – veselīgus, neveselīgus ieradumus –, kas to ietekmē. Būtiski ir tas, ka standartā ir minēts skaidrot “cilvēka attīstības ciklu”, nevis attīstības fāzes. No bioloģijas viedokļa raugoties, cilvēkam nav raksturīga cikliska attīstība, tas nozīmē, ka cilvēks pēc savas nāves atkal nepiedzimst kā jauns cilvēks. Citiem vārdiem, starp cilvēka fizioloģiskajiem procesiem nav iespējama bioloģiska pārdzimšana. Par cikliskumu var runāt tikai ar pēcnācēju radīšanas nosacījumu, turklāt cilvēks turpinās pie nosacījuma, ka ir ne tikai radījis pēcnācējus, savu gēnu nesējus, bet arī audzinājis savus bērnus tādā garā, ka arī viņi paši vēlas un ir spējīgi veidot savas ģimenes. Un tikai tādā gadījumā veidojas cikliskums,” plašāk komentē A.Ozoliņa.

Uzsverot, ka akcents uz bioloģisko un sociālo turpināšanos nav nekas jauns vai svešs izglītības saturā, viņa norāda, ka jau MK noteikumos ir iestrādāta audzināšanas izpratne, kas vērsta gan uz veselības izglītību, gan normatīvo orientāciju uz ģimeni un laulību. “Pirmais jautājums ir – vai šo orientāciju varam novērot monitoringa darba jautājumos? Īsā atbilde ir – nē,” A.Ozoliņa.

Tiek normazlizēta riskanta seksuālā uzvedība

A.Ozoliņa uzsver, ka “monitoringa darbā uzkrītošs ir vārdu “meitenes” un “zēni” lietojums jautājumos par reprodukciju, grūtniecību, tātad, dzimumattiecībām.”

“Pēc 2022. gada datiem 11% Latvijas pusaudžiem (15 gadus veciem) ir bijusi dzimumattiecību pieredze.[2] 2023. gadā Rīgas Stradiņa universitātes pētījumā aptaujātajiem 255 Latvijas jauniešiem (20-24 g.v.) vidējais vecums, kurā uzsākta dzimumdzīve, bija 17 gadi.[3] Tātad runāt ar 10. klašu audzēkņiem par to, kā meitenes un zēni dzīvo aktīvu dzimumdzīvi ir statistiski aplami un mulsinoši. Turklāt tas ir arī potenciāli kaitējoši,” vērtē A.Ozoliņa.

No Rīgas Stradiņa universitātes bakalaura darba aptaujas rezultātiem secināts, ka sievietēm, kuras uzsākušas dzimumattiecības 13–17 gadu vecumā, biežāk sastopama neplānota grūtniecība, seksuāli transmisīva infekcija (STI) un novērojama riskantāka seksuālā uzvedība, salīdzinot ar sievietēm, kuras stājušās dzimumattiecībās 18–28 gadu vecumā.[4] Arī citi pētnieki ir norādījuši, ka agrīna seksuālo dzimumattiecību uzsākšana kopumā ir saistīta ar lielāku seksuālo partneru skaitu, neplānotu grūtniecības iestāšanos, abortiem un seksuāli transmisīvām infekcijām, ieskaitot cilvēka imūndeficīta (HIV) vīrusa infekciju.[5] Taču svarīgākais, ka ar šādiem mulsinošiem jautājumiem tiekot normalizēta agrīna dzimumdzīves uzsākšana, ko Pasaules Veselības organizācija klasificē kā riskantu seksuālo uzvedību.[6]

Pietrūkst izpratne par auglības procesiem un veselīgu ģimeni

Asociācijas pārstāve kritiski vērtē, ka monitoringa darbā pilnībā tiek ignorēta “vēlamas grūtniecības” jeb nākotnes ģimenes veidošanas tēma. Neesot uzdots neviens jautājums par auglības pamatprincipiem, un lielākajiem riska faktoriem, kas samazina auglību.

“Tieši otrādi – grūtniecība tiek pieminēta tikai “nevēlamas grūtniecības” kontekstā. Un tas ir atkal statistiski aplami, jo mūsdienās skaitliski lielāka problēma sabiedrībā ir nevis nevēlama grūtniecība, bet negribēta bezbērnotība un nepiepildītais vēlamais bērnu skaits ģimenē. Proti, daudz vairāk ir to ģimeņu, kas gribētu radīt par vismaz vienu bērnu vairāk, bet nepagūst. Piemēram, jautājumā “kāpēc ir svarīgi runāt par reproduktīvo veselību ar ārstu?” no atbilžu variantiem viens ir saistīts ar puberitāti, bet divi citi ir par kontracepciju. Neviens no atbilžu variantiem nav par dzīvesveida izvēlēm, kas sekmē auglību vai palīdz saprast, kad ir bioloģiski labākais laiks atvērties domai par bērniņu. Nav neviena jautājuma par sievietes auglības jeb menstruālo ciklu, hormonu (estrogēna / progesterona) dominēšanas diktētajām pārmaiņām sievietes psiholoģiskajā un emocionālajā pasaules uztverē. Nav pārliecības, ka jaunietes ir mudinātas pildīt menstruālā cikla kalendāru un izprot ne tikai tā pirmo fāzi (mēnešreizes), bet arī spēj izšķirt cikla auglīgo un neauglīgo fāzi.

Manuprāt, arī monitoringa darba sastādītāji to nespēj, jo jautājumam “Kādu procesu esamība meitenes un zēna organismā atbild par grūtniecības iestāšanos?” atbilst atbilde “meitenei – ovulācija, zēnam – ejakulācija”. Taču tā nav taisnība, jo pat ja sievietei ir notikusi ovulācija jeb olšūnas izdalīšanās un makstī ir nonākuši spermatozoīdi, bez atbilstošas pH (sārmainas) vides spermatozoīdi ies bojā dažu minūšu laikā. Sievietes maksts vide ir skāba gandrīz visa cikla garumā, lai cīnītos ar baktērijām. Tikai īsu brīdi pirms ovulācijas īpašs sekrēts padara maksti sārmainu, lai palīdzētu spermatozoīdiem izdzīvot līdz pat 5-6 dienām. Tikai šajās sārmainajās dienās var ieņemt bērnu,” skaidro A.Ozoliņa.

Tādēļ viņas galvenais secinājums ir, ka monitoringa darbā “ir pausta izteikti negatīva attieksme pret grūtniecību, pielīdzinot “nevēlamu grūtniecību” saslimšanai ar STS, tai pat laikā netiek jautāts nekas par “vēlamu grūtniecību” un auglības uzturēšanas pamatprincipiem un auglības ciklu kā tādu.”

* Plašāks skaidrojums par MK noteikumu nr. 480 “Izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība”, kur trešā panta izpratnē “audzināšana” ir – mērķtiecīgi organizēta izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tajā skaitā tikumiskās, attīstības veicināšana un attieksmju veidošana. Audzināšana ir virzīta uz (..) izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu (vērtībizglītošanu) attiecību veidošanai…”. Starp noteikumos 6. pantā noteiktajiem audzināšanas uzdevumiem ir “veicināt izglītojamo: (6.6.) orientāciju uz ģimeni, laulību…”. Tātad, arī formāli ir noteikta skolēnu orientēšana uz ģimeni un laulību.

[1] 5. pielikums Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumiem Nr.747 Sasniedzamie rezultāti dabaszinātņu mācību jomā, beidzot 3., 6. un 9. klasi.

[2] SPKC, “Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījums. 2022./2023. mācību gada aptaujas rezultāti un tendences”, 2024, 54.lpp: https://www.spkc.gov.lv/lv/media/21564/download?attachment

[3] Ķīvīte-Urtāne A., Lazdāne G., Demčenko K., Gobiņa I., Isajeva L., Ivanovs A., Kezika S., Kursīte M., Libora I., Miķelsone A. I., Ozoliņa K., Penka E., Rakša V., Štolcere I. E., Zīverte M. L., “Pētījums par Latvijas iedzīvotājuseksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem. Pētījuma ziņojums.”, LR Veselības ministrija, 2023: https://ppdb.mk.gov.lv/wp-content/uploads/2023/11/Petijuma-gala-zinojums.pdf

[4] Spriņģe, L., Pulmane, B., “Pirmo seksuālo dzimumattiecību pieredzes saistība ar turpmāko seksuālo un reproduktīvo veselību sievietēm vecumā no 18 līdz 30 gadiem Latvijā.”, Rīgas Stradiņa universitāte, 2020, https://dspace.rsu.lv/jspui/handle/123456789/2222

[5] Shu, C., Fu, A., Lu, J., Yin, M., Chen, Y., Qin, T., Shang, X., Wang, X., Zhang, M., Xiong, C., Yin, P., “Association between age at first sexual intercourse and 57 knowledge, attitudes and practices regarding reproductive health and unplanned pregnancy: a cross-sectional study”, Public Health, 2016: https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/26927825

[6] Inchley, J., Currie, D., Budisavljevic, S., Torsheim, T., Jåstad, A., Cosma, A., “Spotlight on adolescent health and well-being. Findings from the 2017/2018 Health Behaviour in School-aged Children (HBSC) survey in Europe and Canada”, WHO Regional Office for Europe, 2020, https://iris.who.int/bitstream/handle/10665/332091/9789289055000-eng.pdf