Netālu no Pāvilostas motivēti, atklāti un gatavi sevi ieraudzīt dabas izaicinājumos pulcējušies vairāk nekā desmit vīri. Viņus vada Oskars Špickopfs, kurš šīs aizvadītās dienas nosaucis par otrā līmeņa vīru kursa retrītu “XL izdzīvotājs”. Brīdī, kad Latvijas Vīru biedrības vadītājs Andars Ignacs viņu aicina uz sarunu, ārā ir sniegs, temperatūra aptuveni mīnus 4 grādi un zem klajas debess kopā jau pavadītas četras dienas un trīs naktis. Šajā laikā vīri tikuši apmācīti dzīvot dabā un pārdomāt to, kas viņu dzīvē palīdz piedzīvot briedumu un kvalitāti sev būtiskajās jomās – personīgajā īzaugsmē, biznesā, ģimenē un atpūtā.

Andars Ignacs: Kur mēs šobrīd atrodamies?

Oskars Špickopfs: Šobrīd mēs esam mežā. Trīsarpus dienu vīru retrītā vai vienkāršā valodā sakot, šeit ir laiks un vieta vīriem dabā, kur sastopamies ar dabas pārbaudījumiem, lai ziema, kur mēs mācāmies izdzīvot, dažādas prasmes apgūst tam, bet ar lielo mērķi virsmērķis ir vīriem sanākt kopā un runā par vīru lietām, par ko mēs ikdienā nerunājam. Lai mēs caur šo pieredzi kļūtu vēl labākiem vīriešiem, vīri savām sievām un par labākiem tēviem saviem bērniem.

Vai tu ar šo risini kādu Latvijas problēmu vai aiz tā, ka vienkārši nav ko darīt citu?

Tas nav noteikti nav aiz tā, bet ir sava veida aicinājums, un arī tā ir liela vajadzība gan Latvijas mērogā, gan arī vispār Rietumu civilizācijā noteikti. Un tas nav nekāds noslēpums, ka pēc statistikas Latvijā ir liels skaits to ģimeņu, kuras ir pašķīrušās, kur tēvi kaut kādu iemeslu dēļ ir aizgājuši no ģimenes vai sievas aizgājušas no ģimenes un bērni aug bez tēva klātbūtnes ikdienā. Tas viennozīmīgi atstāj negatīvas sekas ne tikai uz pieaugušajiem, bet vēl vairāk uz bērniem. Tas viņus ietekmē gan bērnībā, gan arī uz visu atlikušo dzīvi. Tāpēc vērtīgi strādāt ar vīriem un tēviem, lai būtu pēc iespējas mazāk šādu gadījumu.

Šis ir tas, ko tu risini un atrodoties šeit tā ir daļa no atbildes, kā tu to risini. Pastāsti mazliet vairāk, kas ir tas specifiskais, kā vīriešos šo var atrisināt caur šo tevis piedāvāto iespēju?

Būtībā es varu teikt tā nav problēma vīriešos, tas ir vīriešu dzīves ceļš, kas nozīmē strādāt ar savu vīrišķību, jo vīrišķība varbūt sabiedrībā tas ir jau nonivelētas, nonicināts vārds vai jēdziens, bet ja mēs paskatāmies kaut vai no psiholoģiskā aspekta, vīrišķība ir kodols katram vīrietim. Jautājums un cits stāsts ir, vai lielākā daļa vīriešu to apzinās.

Vīrišķība ir jāizkopj, un man patīk kā Karls Gustavs Jungs, šis psihologs, psihoterapeits skatās uz vīrišķību caur šie četriem arhetipiem. Katrā vīrietī mājo šīs karotājs, valdnieks, viedais un arī mīlnieks. Protams, mēs esam dažādi katrā dominē vairāk vai mazāk kāds no šiem arhetipiem, bet visos vīriešos ir daļa no visiem tiem. O.Špickopfs

Tā ir kolektīvā pieredze gadu simtiem, ko sabiedrība ir uztvērusi. Mēs to nevaram ignorēt vai stāties tam ceļā. Tas vienkārši ir mūsos ielikts, mums tas ir jāapzinās, lai mēs varam pilnvērtīgi dzīvot, augt un justies gandarīti paši un tad dot tālāk sabiedrībai.

Kāpēc tieši daba?

Man liekas, ka dabā ir tas, kas ir arī atrodams katra vīrieša sirdī – mežonīgums, savvaļa, miers, pārbaudījumi. Tai pat laikā daba ir stiprāka par mums, mēs nevaram cīnīties pret to un mums jāiemācās sadzīvot ar dabu.  Tur ir neprognozējamība, risks, piedzīvojumi, laiks sev vienatnē, kad pamani lietas apkārt un tā visa ir dzīve. Ikdienā mēs bieži to ignorējam un diemžēl nekļūstam par labākiem cilvēkiem mūsdienu komfortā. Tāpēc daba ir perfekta vieta vīrietim, kur nonākt pie svarīgām dzīves atziņām.

Šis ir jau otrais līmenis kursā un uz to tiek tikai tie, kas izgājuši pirmo. Kāpēc tāda secība?

Pirmā līmeņa kurss mums ir “XL 50 izaicinājums tēviem”, uz to atbrauc vīrieši, kuri ir tēvi. Tas notiek vasarā Pāvilostā, un tas ir sākums šim ceļojumam, un otrais līmenis ir dabā, mežā, tāpēc, ka tad šeit ierodas tie, kuri grib turpināt šo vīrišķības ceļojumu. Vasarā atbrauc vairāk. Tad esam ap 40 vai 50 vīriem, ar kuriem kopā mēs izdzīvojam šo vīrišķību, runājam par vīriem svarīgajiem jautājumiem, viņi atklāj savas sirdis par tādām tēmām, ko viņi nav gatavi runāt ikdienā ar saviem tuvākajiem cilvēkiem vai draugiem. Tas man liekas fenomens un labākais tajā ir, ka šī savstarpējā uzticība tik liela, ka varam celt ārā pat sliktākos jautājumus vai problēmas vai tieši otrādi – labāko pieredzi, ko vīrieši piedzīvo un ar ko sastopas savā ikdienā. Tas ir ļoti vērtīgi. Tad seko šis otrais līmenis, uz kuru atbrauc jau mazākā pulkā, tajā aptuveni esam 11 kursanti. Vīri daudz laika pavada vienatnē dabā, pārdomā procesus un daudz strādā ar sevi gan fiziski, gan mentāli. Vēl otrais līmenis ir dabā tāpēc, ka mēs rēķināmies, ka atbrauks tie, kas gatavi doties tālāk.

Tātad arī no pirmā līmeņa daži tomēr neizvēlas iet tālāk.

Kad pienāk īstais brīdis, tad vīrietis ir gatavs doties tālāk, viņam to vajag, jo viņu sauc daba un arī šī vīru kopiena. Tā savā veidā ir kā brālība. Tie džeki, kas atbrauc, turpina izjust to vienotību un uzticību, kas bija pirmajā līmenī.

Vai un kādas atsauksmes tu dzirdi no šiem vīriem pēc tam?

Dzirdu, ka tas ir ļoti vērtīgi, jo caur šo viņi nonāk pie savas patiesās esības meklējumiem. Tas liek aizdomāties viņiem par to, kas viņu dzīvēs ir labs, ko viņi dod tālāk saviem bērniem, un, protams, arī identificē tās lietas, tos ievainojumus, negatīvo pieredzi no bērnības, ko viņi saņēmuši un kas nav bijis viņu izvēle, bet šo pieredzi viņi turpina nest zemapziņā un, iespējams, pat negribot, neapzināti pārnes arī uz savām ģimenēm. Tas, kas pozitīvā ziņā  pārsteidz ir, ka tie jautājumi, kas jārisina vīriem, ir diezgan līdzīgi daudziem. Tas, manuprāt, ir stāsts par apzinātas vīrišķības meklējumiem un attīstīšanu, jo mēs visi staigājam kaut kur pa vienām un tām pašām takām. Tomēr ir daļa, kas risina dzīves būtiskos jautājumus un daļa, kas to nedara.

Paši vīrieši ir teikuši arī to, ka aizbraucot mājās, viņš izmaina konkrētas lietas, ka tas nav kaut kas abstrakts, ko viņš atbrauca, un saņemt šāda veida vīru pasākumos. Viņš aizbrauc mājās ar konkrētu rīcības plānu vai apņemšanos, viņš sāk attiekties citādāk pret saviem bērniem, viņš pavada apzinātu laiku kopā ar tiem. Pret sievām vīri sāk spēt paust savas jūtas un emocijas. Viņi apzinās, ka ir jābūt iecietīgākiem, viņi sāk kontrolēt savas dusmu lēkmes, ja tādas bijušas līdz tam.

Vīrietis pēc šiem kursiem sāk apzināties vairāk, ka fiziskās aktivitātes ir daļa no vīrišķības pazīmēm. Viņš sāk novērtēt mentālo un prāta attīstību, vairāk nododas kādām izglītojošām grāmatām vai apmācībām, jo tā ir daļa no šī viedā arhetipa. Daļa pat apmeklē vairāk kādus koncerts vai teātrus.  Kādi pat turpina attīstīt sevī šo romantiķa arhetipu, piemēram, caur kādiem keramikas pulciņiem. O.Špickopfs

Vīrišķība nav tikai viena fiziskā spēka izpausme, tā ir komplekts, kas jāattīsta  visas dzīves garumā visu laiku, tad tu vari tiekties uz pilnību kā vīrietis.

Kas agrāk kompensēja ikdienā to, ko tu šeit iedod?

Nu es teiktu tā, ja mēs paskatāmies uz mūsu tēviem, iepriekšējos laikos pamatu dzīves gudrībai vīriešiem iedeva viņu tēvi vai vectēvi.Viņi nodeva dzīves svarīgākās atziņas nākamajai paaudzei. Šodien mums pietrūkst tie viedie tēvi un vīrieši, kas nodod tālāk šīs lietas. Tad mums kopā kā vīriešiem atkal tās ir jāmeklē un tas jādara kolektīvi. Šodien tas jāīsteno katram pašam un mēs esam individuāli atbildīgi par saviem lēmumiem. Šādās vīru grupās, kopienās, mēs varam iedrošināt dalīties pieredzē un tajā, kas palīdz iet uz priekšu, ka tu neesi viens cīnītājs.

Redzu, ka tu piedāvā veselīgu izaugsmes vidi vīriem, kur viņi spēj izaugt, bet kā ir ar šo vertikālo garīgo izaugsmi – vīrietis un Kristus?

Man patika, kā bija vienā grāmatā rakstīts, ka Jēzus Kristus ir viens no vīrišķības piemēriem. Kādā ziņā? Viens no būtiskākiem aspektiem ir tas, ka Viņš ienāca šajā pasaulē ar noteiktu misiju. Dievs Tēvs sūtīja Jēzu Kristu misijā parādīt cilvēkiem caur Jēzus Kristus šo dzīvi, kāds ir Dievs, un otrs – mirt pie krusta par cilvēku grēkiem. Jēzus Kristus, pirmkārt, apzinājās sevi, tā ir identitātes apzināšanās. Viņš apzinājās, kāpēc Viņš dzīvo un trešā lieta – Viņš bija uzticams šai misijai. Ja mēs lasām evaņģēlijos, arī Viņš piedzīvoja bailes un sāpes, kādas piedzīvo cilvēks, bet Viņš zināja, ka Dievs, Viņa Tēvs dos spēku iet līdz galam un piepildīt misiju.

Katram vīrietim ir svarīgi saprast, kas tu esi kā Oskars, Andars, Jānis, Pēteris, tad – kāpēc es dzīvoju un ko es gribu paveikt. Tad seko – ej un dari! Protams, neviens nesola, ka tas būs viegli. Tad, kad tu saproti savas dzīves misiju un lielo mērķi, kāpēc tu dzīvo šajā pasaulē, tad grūtos brīžos tas prieks un gandarījums tomēr ir lielāks nekā pašas grūtības. O.Špickopfs

Vīri, kas strādā ikdienā uzņēmumos, savos biznesos un kur labi pelna, ap 40 gadiem nonāk pie jautājuma – kāda jēga un kāpēc mana dzīve grozās ap to, kur nopelnīt vairāk? Šajās mūsu sarunās vīri atzīst, ka viņiem tas ir apnicis, jo viņi apzinās, ka tas nekur neved. Tad, kad ir tikai “vairāk un vairāk”, pazūd sāta sajūta un viņi sāk piedzīvot, ka tam nav jēgas un pievienotā vērtība. Ir forši dzirdēt, ka vīri sāk uzdot šos jautājumus un sāk meklēt, kā dabūt dzīves jēgu, piepildījumu un gandarījumu ar visu to, kas tev jau ir. Kā to, ja esi  veiksmīgs biznesā, vari pārvērst par dzīves jēgu ar pievienoto vērtību. Man patika, kā viens no mūsu pagājušā gada pirmā kursa beidzējiem bija nonācis līdz atziņai, ka pēc šī kursa ir jādod kas vairāk citiem un viņš sāka mācīties par kouču.

Viņš teica, ka pieņēma lēmumu ieguldīt cilvēkos. Pirms tam viņš gribēja pārdot savu biznesu, jo tas vairāk nepatika, bet pēc tam saparat, ka tu vari turpināt darīt to, ko dari, bet tev ir klāt laiks, resursi, jaunas prasmes un esi sapratis savu aicinājumu. Bizness tev vairāk nav kā apgrūtinājums. Kā Saimons Sineks, viens no pasaules līmeņa spīkeriem saka, ka dzīves jēgas meklējumi sākās ar to, ka tu sāc pievienot vērtību citiem cilvēkiem.

Un ko tu pats iegūsti no šīs vīru lietas?

Tas man pašam arī ir izaugsmes process. Tā ir apzināta vīrišķības attīstīšana sevī. Viens ir personiskais ieguvums, otrs – komandas līmenī, ko vīri, vai viņu sievas vai bērni atzīst, ka esot kopā kursos vai jauniešu nometnēs, piedzīvo izaugsmes un mācās daudzas lietas. Trešais- ir tie daudzie dzīves stāsti, pozitīvās emocijas, ko varam uzzināt no vīriem, ko viņi ir piedzīvojuši, kam tikuši pāri un kā tas ir mainījis viņu dzīvi. Tas ir stāsts par mantojumu un ietekmi uz saviem bērniem, ģimeni un sabiedrību. Tas ir liels spēka un enerģijas avots to visu redzēt un piedzīvot.

Vai uz šiem kursiem pie tevis var pieteikties jebkurš vīrietis?

Jā, jebkurš vīrietis. Primāri mēs strādājam ar tēviem. Sākums šim ceļojumam ir pirmā līmeņa kurss “XL 50 izaicinājums”, kas mums notiek divreiz gadā Pāvilostā. Kāpēc tikai tēviem? No manas pieredzes, strādājot ar vīriem, šie dzīves būtiskākie jautājumi par vīrišķību, sevis apzināšanos, par dzīvi, par izvēlēm un jēgu, rodas ap 30 gadiem un uz augšu. To apstiprina arī vairākas grāmatas, kas pēta šos vīrišķības jautājumus, kā vispār attīstās vīrietis, sākot jau no bērna kājas. Vecumā no 30-35 gadiem vīrietim dzīve liekas viena “gāzes pedālis” līdz grīdai un nerēķinies ne ar vienu. Tie ir spēka gadi, kad liec lietā  savas zināšanas, prasmes, pieredzi, tad liekas, ka visu šajā dzīvē izdarīsi un izsitīsi jebkuru sienu un tad ap 35 esi jau piedzīvojis daudzus aplauzienus un tad sāc uzdot dzīves būtiskos jautājumus. Viens no izmaiņu un lūzuma punktiem vīrieša dzīvē ir kad tu apprecies, nodibini ģimeni, jo tad tava brīvība samazinās un ir jāsāk rēķināties ar otru cilvēku. Tu vairāk neesi viens, un, kad ienāk bērni, tas  ir jau nākamais tāds šoka moments, bet ko darīt? Tev tad ir jāsāk vēl vairāk iepazīt sevi un mācīties strādāt ar sevi, nevis ar tiem bērniem, jo stāsts ir par tevi, kā tu rīkosies dažādās situācijās. Mēs vīrieši tad piedzīvojam daudz smagas mācību stundas.

Kādiem vīriem šeit nav vietas?

Vīriem, kuriem ir visas patiesības un kas domā, ka viņi visu zina, kā jādara. Šeit ir vīri, kas labā ziņā ir pazemīgi, nevis gļēvuļi. Šeit ir ļoti spēcīgi vīrieši, kas rūpējās par sevi fiziski, bet vēl vairāk kuros ir tāds viedums un briedums, viņi ir gatavi uzklausīt, dalīties, paciest un pacīnīties, kā arī mācīties.

Kur var pieteikties, kur var redzēt informāciju vairāk par tevi?

Vislabāk ir uzmeklēt mūs Facebook, atrodot Izdzīvošana/Vīrišķības skola Jā, arī man personīgi var rakstīt.

Ko tu gribētu vēl pateikt Latvijas vīriem?

Mums ir jāatrod laiks sev. Mēs šo principu arī mācām šajos Izdzīvošanas kursos, ka ik pa laikam mums ir labi apstāties, padomāt, kas notiek tavā dzīvē, kādi tev ir resursi un kas ir tavi draugi, kas ir tava ģimene, ko tu pats dari. Pēc tam tu vari rīkoties. Kas ir tava ģimene, kas ir tas, ko tu dari, un pēc tam rīkojies tā, lai tu varētu dzīvot jēgu, prieku, gandarījumu. Un veidot, mainīt vidi, kas tev apkārt ir tikai mans novēlējums, būtu. Rast laiku, vietu, vidi, kurā var apstāties un padomāt, kas notiek tavā dzīvē, gribētu mainīt.

Materiāls tapis sadarbībā ar “Latvijas Vīru biedrības” vadītāju Andaru Ignacu un Latvijas Kristīgo radio

Pilnu šīs sarunas versiju un citas intervijas varat noklausīties Latvijas Kristīgā radio vai šeit.