Biedrības Asociācija “Ģimene” projektu vadītāja Elīna Kārkla jau turpat astoņus gadus seko līdzi norisēm, kas skar dabiskas ģimenes vērtību aizsardzību un arī apdraudējumus gan tepat Latvijā, gan ārvalstīs. Šobrīd Saeimā tiek virzīts Civilās savienības likumprojekts. Tuvākajā laikā tas piedzīvos divus izšķirošos balsojumus. Tikmēr Elīna uzsver, ka augstākais likums mūsu valstī ir Satversme un tajā šobrīd IR iespēja nostiprināt ģimenes jēdzienu, parakstoties par grozījumiem LR Satversmes 110. pantā.

Klausies šo sarunu arī mūsu Spotify kanālā!

Kas Tevi savulaik no darba ministrijā pamudināja sākt darboties Asociācijā “Ģimene”?

Biedrībā Asociācija “Ģimene” esmu kopš 2014. gada. Pirms tam astoņus gadus strādāju Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā ar ES fondu jautājumiem.  Līdz ar to likumdošanas un projektu jautājumi man nebija sveša joma. Biedrības aktivitātes es pamanīju brīdī, kad Eiropas Parlamentā tika virzīts Lunačekas ziņojums.  Toreiz pamanīju, ka dažādās Latvijas vietās notika zibakcijas par dabisku ģimeni, kur cilvēki stāvēja un turēja rokās dažādus plakātus. Mani ieinteresēja, par ko tas īsti ir. Kā bijusī ierēdne, es ātri sapratu, par kuru dokumentu ir runa, un pret ko šie cilvēki protestē. Atradu šo dokumentu, izlasīju gan to, gan arī visus paskaidrojošos dokumentus, noskatījos preses konferenci un kā cilvēks no malas sapratu, ka tajā visā ir ļoti daudz melu. Man tas deva impulsu kaut ko darīt lietas labā, jo man nepatīk, ja cilvēki ar meliem virza kādus jautājumus. Kādēļ ir jāmelo sabiedrībai, ja tas patiešām ir labs un noderīgs jautājums? Tomēr jau toreiz sapratu, ka iedziļinoties varēja atklāt daudz melus tajā visā.

Šobrīd redzam, kā tika izvirzīts diskutablais Civilās savienības likumprojekts. Vairāki Tieslietu ministrijas darba grupas locekļi norobežojās no tā, jo tas netika izveidots demokrātiskā ceļā.

Šī likumprojekta stāsts aizsākās 2020. gadā 12. novembrī, kad Satversmes tiesa (ST) pieņēma “slaveno” spriedumu, kurā tēva atvaļinājumu piešķīra mātes seksuālajai partnerei – lesbietei. Lai šo ST spriedumu izpildītu, Tieslietu ministrija izveidoja darba grupu. Darba grupā bija iekļauts ļoti plašs nevalstisko organizāciju loks – gan konservatīvi orientētas nevalstiskās organizācijas, gan liberāli orientētas, tostarp LGBT organizācijas, kā arī ļoti augsta līmeņa eksperti un juristi. Darba grupā piedalījās arī visu Latvijas lielāko konfesiju pārstāvji. Galvenais uzdevums bija gada laikā izanalizēt, kāds citās valstīs ir regulējums attiecībā uz viendzimuma attiecībām, kā arī bērnu kopšanas jautājumu, ja to veic viena dzimuma pārstāvji. Otrs uzdevums bija izstrādāt konkrētus normatīvos aktus, kurus varētu apstiprināt Saeimā, lai šis ST spriedums tiktu izpildīts. Taču nianse ir tāda, ka ST nolēmumā runā par to, ka, piešķirot tēva atvaļinājumu mātes partnerei, ir jāveic grozījumi Darba likumā. Savukārt, ST sprieduma konstatējošajā daļā ļoti plaši tika runāts par ģimenes jēdzienu, savā ziņā to sagrozot un pasakot, ka ģimene balstās nevis tajā, kas ir rakstīts Satversmē, bet kaut kādā sociālajā realitātē.

Mēs saprotam, ka sociālā realitāte tiešām ir ļoti daudzveidīga. Pēdējos piecus gadus esmu strādājusi arī kā sociālais darbinieks un manā praksē pat ir bijuši gadījumi, kur cilvēki dzīvo pat trijatā. Latvijā patiešām ir dažādas kopdzīves formas un, ja mēs katrs tagad dosimies uz ST, lai savu kopdzīves formu pasludinātu par ģimeni, sāksies haoss. Tātad, visu gadu mēs strādājām Tieslietu ministrijas darba grupā, protams, uzklausot dažādus viedokļus. Konservatīvajiem un liberālajiem ir atšķirīgi veidi kā uzlūkot bērnu, ģimenes un valsts intereses. Konservatīvā puse skatās uz valsts un bērna interesēm, uz reālajiem faktiem un statistikas datiem. (E.Kārkla)

Piemēram, statistika rāda, ka bērnam ir vairākas reizes lielāka iespēja ciest no vardarbības, ja māte dzīvo ar citu partneri, kas nav bērna tēvs. Tas ir tikai viens no piemēriem. Savukārt, liberālā puse šo jautājumu vairāk skatās no savu, pieaugušu cilvēku viedokļa – kādā veidā viņi varētu realizēt nodomu dzīvot kopā. Viņi vēlas, lai sabiedrība to akceptē, un visi likumi tiek piemēroti viņu vajadzībām.

Kas uzreiz radīja lielo uztraukumu, kad Civilās savienības likumprojekts tika virzīts tālāk uz Saeimu?

Tieslietu ministrija, ko vada Jaunā konservatīvā partija, iesniedza Saeimā Civilās savienības likumprojektu, kas pēc savas būtības ir tāds pats kā iepriekš noraidītie „Kopdzīves likums” un „Partnerattiecību likums”. Pēc būtības šim likumam nomainīts nosaukums, bet saturs ir palicis tāds pats. Tas notika neskatoties uz to, ka konservatīvā sabiedrības daļa un eksperti piedāvāja citus konkrētus risinājumus, kā viendzimuma pāriem atvieglot praktiskās sadzīves jautājumus, piemēram, apmeklējumus  slimnīcā vai lēmumu pieņemšanu, ja cilvēks nav rīcībspējīgs, mantojuma tiesības un tā tālāk, neskarot ģimenes un laulības institūtu. Taču Tieslietu ministrija, bez saskaņošanas pašu izveidotajā darba grupā, vienkārši “pa taisno aizgāja” uz Saeimu. Mēs kā darba grupas locekļi bijām ļoti vīlušies šajā rīcībā, viss mūsu ieguldītais darbs bija veltīgs un kaut kādā ziņā arī jutāmies maldināti. Ja mūsu uzdevums saskaņā ar ministra rīkojumu bija izstrādāt tiesību akta projektu, tad darba grupā šāda Civilās savienības likumprojekta izstrāde nenotika. Un Tieslietu ministrija bez darba grupas saskaņojuma iesniedza Civilās savienības likumprojektu Saeimā, tādēļ šis process šobrīd turpinās Saeimā.

Vai šāda informācija par darba grupām, komisijas sēdēm ir visiem pieejama?

Tas ir labs jautājums, jo Saeimā sākotnēji Civilās savienības likumprojekts tika skatīts nevis Saeimas komisijās, bet komisiju izveidotajās darba grupās, kuru dokumenti nav publiski pieejami. Publiski ir pieejami Saeimas komisiju sēžu materiāli un Saeimas plenārsēžu materiāli, bet ne darba grupu materiāli. Patiesībā tas bija ļoti liels brīnums, ka mēs pēdējā brīdī saņēmām informāciju, ka tāds likumprojekts tiek virzīts.

Kamēr rit parakstu vākšana “Latvijas Vīru biedrības” iesniegtajiem grozījumiem par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē, jāiegulda liels darbs Latvijas sabiedrības informēšanā. Kā tas nākas, ka sabiedriskie un citi lielie mediji par šo tautas iniciatīvu nerunā?

Man jāsaka, ka  viens no lielajiem medijiem tomēr runā – tas ir Latvijas Kristīgais radio un šim radio ir pietiekami liela auditorija. Taču, ja runājam par sabiedriskajiem vai komercmedijiem, tad, jā, patiešām, šīs diskusijas nenotiek. Mūsuprāt, tas notiek apzināti, lai nereklamētu parakstu vākšanu, jo mēs esam rakstījuši gan Latvijas Radio, gan Latvijas Televīzijai. Latvijas Radio laipni atbildēja, ka viņi kopš augusta veselas divas reizes ir informējuši sabiedrību. Protams, mums norit sarunas ar dažādiem raidījumu vadītājiem. Esam ļoti pateicīgi, ka TV24 bija atsaucīgi un ļāva raidīt raidījumu „T-elpa”, kurā mums bija brīnišķīgas sarunas par ģimenes vērtībām. Jautājums, protams, pastāv, kādēļ lielie mediji nav gatavi rīkot diskusijas, vai viņi no kaut kā baidās vai vienkārši apzināti nerunā?

Kāda ir tava vienkāršā atbilde – kādēļ katram latvietim būtu jāiedziļinās un jāparakstās par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē?

Mana vienkārša atbilde ir tāda, ka mēs šobrīd dzīvojam laikā, kad jēdzieni ģimene un dzimums vairs nav pašsaprotami. Ļoti labi redzam, kā LGBT kustība ir mainījusi šos jēdzienus ārvalstīs un cik ļoti liels spiediens šobrīd ir uz Latviju, lai arī mēs mainītu ģimenes definīciju. Taču mēs negribam mainīt ģimenes definīciju. Mēs gribam to nostiprināt, jo nostiprinot ģimenes definīciju, nostiprinām arī pašas ģimenes. Definīcijas nosaka arī valsts politiku. Pēdējo 20 gadu laikā redzam, cik dramatiska ir demogrāfiskā situācija Latvijā. Ja nebūs mērķtiecīgas valsts politikas un nebūs dzimstības, kurš, piemēram, atdos šobrīd valsts ņemtos kredītus un kurš nākotnē uzturēs pensionārus, kas ies pensijā pēc 10, 20, 30 gadiem?

Vai tas, ko redzam šobrīd Latvijā politikā un likumdošanā pirms tam ir piedzīvojis savus “uzvaras gājienus” arī citviet pasaulē?

Tas rokraksts, ejot caur tiesām, īpaši konstitucionālajām tiesām ir pilnīgi identisks tam, kas noticis jau citviet. Ideoloģiju virza labi finansētas starptautiskas organizācijas, kurām ir noteikta stratēģija ar ļoti konkrētiem kritērijiem, kas ir jāizpilda katrā valstī, lai tā būtu „draudzīga” LGBT personām. Būtībā šis „draudzīgums” nozīmē, ka visa valsts sistēma, uzskats par to, kas ir cilvēks, kā veidojas cilvēka dzimums un seksualitāte, tiek pakārtots LGBT ideoloģijai.

Apdraudējumi ģimenei kā vērtībai ir gan iekšēji, gan ārēji. Ārējie apdraudējumi balstās LGBT kustības ideoloģijā, kas grib pārdefinēt ģimeni un arī cilvēku. Būtībā viņi pasaka, ka katra ar cilvēku saistītā joma, piemēram, dzimuma identitāte, seksuālā orientācija, bioloģiskais dzimums, dzimuma izpausme dzīvo „savu dzīvi”, ka tās nav atkarīgas viena no otras. Viņu izpratnē cilvēks veidojas visu šo četru daļu mijiedarbībā. Mēs, savukārt, raugāmies uz cilvēku kā integrētu, Dieva radītu personu – kā sievietei vai kā vīrieti. Protams, ir dažādi dzīves apstākļi un pavērsieni, sievietēm arī var patikt kādas lietas, kas vairāk piedien vīriešiem vai otrādi, bet tas nenozīmē, ka tāpēc sieviete pārtop par vīrieti vai vīrietis par sievieti. Līdz ar to, visas kustības, kas noliedz cilvēka bioloģiskā dzīmuma nozīmi, būtībā noliedz bioloģiju kā zinātni. Viņi saka – vienalga, kas tu esi piedzimstot, tu pēc tam vari būt jebkas.

Savā dzīves pieredzē, īpaši pēdējo desmit gadu laikā, esmu saskārusies ar ļoti daudz sievietēm, kas izdzīvojušas feministisko posmu, daudz ko darījušas karjerā un daudzas no viņām ir emocionāli izdegušas. No vienas puses sievietes tiek nostādītas kā vienlīdzīgas ar vīriešiem, bet, manuprāt, sieviete tomēr ir trauslāka, viņa nevar nest to, ko var nest vīrietis ne emocionāli, ne fiziski.

To varētu salīdzināt ar situāciju uz ceļa, tēlaini salīdzinot vīriešus ar smagajām mašīnām un sievietes ar vieglajām. Vieglās mašīnas nav paredzētas smagām kravām, lai arī kilometrāžas ziņā abas var nobraukt līdzīgu ceļa attālumu. Šoferīši zina, ka braucot aiz smagās mašīnas, ir šī zināmā drošības sajūta, aizvējš un mazāks degvielas patēriņš. Krievu valodā ir trāpīgs apzīmējums – „aiz vīra” (за мужем). Kas notiek, ja vieglā mašīna „lien” priekšā smagajai mašīnai? Zinām, ka smagajai mašīnai ir ierobežotas spējas ātri nobremzēt, ja kāds ir „pielīdis” priekšā. Ja sieviete ielien priekšā vīrietim problēmu risināšanas gadījumā, nav jābrīnās, ka viņa var tikt „sabradāta”, ne tādēļ, ka vīrietis vēlas nodarīt kaut ko ļaunu, bet gan tādēļ ka tonnāža ir ļoti liela un nav iespējams uzreiz apstāties. (E.Kārkla)

Gribu teikt, ka vīrieši un sievietes gan fiziski, gan emocionāli ir ļoti dažādi. Ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē tiek mēģināts šo atšķirību nonivelēt. Pēdējo gadu laikā, ja esiet ievērojuši, pat Olimpiskajās spēlēs svarcelšanā, skriešanā, peldēšanā piedalās vīrieši, kuri „jūtas” kā sievietes. Aizvien vairāk sporta disciplīnās šīs „sievietes”, patiesībā vīrieši, plūc laurus, ieņem pirmās vietas, jo ir fiziski spēcīgāki!

Kādi ir šie LGBT kritēriji?

Kā jau minēju, LGBT organizācijas, lai novērtētu „valstu draudzīgumu” LGBT cilvēkiem jeb ideoloģijai, izstrādājuši kritērijus. Eiropas līmenī šos kritērijus uztur organizācija „ILGA-Europe”, tie ir ļoti plaši un iedalīti noteiktās kategorijās: vienlīdzība un nediskriminācija, sociālā dzimuma juridiska atzīšana un ķermeņa integritāte, pilsoniskā sabiedrība, bēgļi, ģimene, naida noziegumi un naida runa. Šobrīd es gribētu pieskarties tieši pēdējiem, Latvijā aktuālajiem kritērijiem, kas saistīti ar ģimeni, naida noziegumiem un naida runu. Jāsaprot, ka galamērķis, ko šīs organizācijas cenšas panākt, ir laulību vienlīdzība. Vietnē rainbow-europe.org ikviens pats var par to pārliecināties. Tātad, mērķis ir laulības pārdefinēšana. Kādi ir pirmie soļi uz to? Kopdzīves atzīšana, piemēram, regulējums, kas sniegtu likumisku aizsardzību viendzimuma savienībām.

Tas ir tas, kas šobrīd notiek?

Jā, tas ir tas, kas šobrīd notiek. Kopdzīves likumiska atzīšana, reģistrētās partnerattiecības ar ierobežotām tiesībām, tad – reģistrētās partnerattiecības ar pilnu tiesību spektru, kas būtu līdzvērtīgas laulībām. Un nav noslēpums, ka tajās valstīs, kur sākotnēji tika pieņemts partnerattiecību regulējums, paiet burtiski 2-5 gadi un tiek konstatēts, ka realitātē tas ir laulības dublieris un tāpēc ir lieks. Valstis diezgan ātri no viendzinumu partnerattiecībām nonāk pie viendzimuma laulībām. Ko tas praktiski nozīmē? Nav noslēpums, ka laulību var slēgt ne tikai dzimtsarakstu nodaļā, bet arī baznīcā. Tāpēc pēc būtības tas nozīmē to, ka agrāk vai vēlāk mācītāji, priesteri būs spiesti laulāt arī viendzimuma pārus.

Jo to paredzēs likums?

Jā, tieši tā. Tā ir ļoti liela problēma ne tikai no ētiskā viedokļa, bet, protams, arī no ticības un bibliskā viedokļa. Daudzi sekoja līdzi tiesas prāvai pret Somijas Parlamenta deputāti Paivi Rasanenu, kura Somijas Luteriskajai Baznīcai uzdeva jautājumu vietnē Twitter, citējot Bībeli, jo minētā baznīca atbalstīja praida pasākumu, kā rezultātā pret politiķi tika ierosināta krimināllieta. Viņu apsūdzēja trīs epizodēs, no kurām vienā viņu tiesāja ar atpakaļ ejošu datumu, jo 2000-šo gadu sākumā viņa kādā brošūrā aprakstīja dabisko seksualitāti, par kādu runā Bībele.

Citi LGBT kritēriji paredz, ka Konstitūcijā jeb Satversmē nav laulības definīcijas, ka tiek nodrošināta vienotā adopcija jeb ka bērnu var adoptēt divas sievietes vai divi vīrieši. Nākamais kritērijs ir otra vecāka adopcija neatkarīgi no tā dzimuma, ja, piemēram, sievietei ir bērns, viņa ir mainījusi partneri un orientāciju, viņas jaunā partnere automātiski kļūst arī par likumīgu vecāku viņas bērnam. Nav noslēpums, ka šie partneri tiek mainīti diezgan bieži. Jau minēju, ka bērnam, kurš nedzīvo ar saviem bioloģiskajiem vecākiem, pēc pētījumiem ir vairākas reizes lielāka iespēja ciest no vardarbības.

Nākamais kritērijs ir mākslīgā apaugļošana pāriem un mākslīgā apaugļošana vienam cilvēkam. Latvijā jau esam izpildījuši mākslīgo apaugļošanu vienam cilvēkam. Ja gribam atgriezties pie ģimenes un laulības aizsardzības, jāatgriežas pie tā, ka mākslīgā apaugļošana var tikt veikta tikai pāriem, kas ir laulībā. Pēdējais kritērijs ģimenes sadaļā ir vecāka kā transpersonas atzīšana.

Attiecībā uz naida runu un naida noziegumiem, tad, ja atceraties, pavasarī bija Tukuma gadījums, traģēdija, kur kāds homoseksuāls vīrietis guva apdegumus pašaizdedzinoties. LGBT organizācijas un arī daudzi Latvijas politiķi, nesagaidot izmeklēšanas rezultātus, jau paspēja šo negadījumu nosaukt par naida noziegumu, tajā skaitā pat starptautiskā līmenī.

.. un atvainošanās līdz šim nav bijusi?

Nē, nav bijusi. Policija tikai paziņoja, ka tas bija nelaimes gadījums. Naida runas un naida nozieguma kontekstā LGBT kritēriju mērķis ir naida noziegumu un naida runas likums. Jāsaka, ka valstīs, kurās ir šie likumi, būtībā šajā jomā vārda brīvības vairs nav. Piemēram, nevar atklāti runāt par dabisko seksualitāti.

Un droši vien arī par ticību?

Jā, arī par ticību. Nevar vairs citēt Bībeli, kā tas notika Somijas parlamenta deputātes gadījumā, kura vienkārši citēja Bībeli un nonāca kriminālvajāšanā pēc naida nozieguma jeb naida runas likuma. Šie likumi ir vērsti pret vārda brīvību.

Mēs kā kristieši vēlamies runāt par seksualitātes jautājumiem un par daudziem citiem jautājumiem, nebaidoties, ka tiksim vajāti. Piemēram, pētījumos ar identiskajiem dvīņiem konstatēts, ka homoseksualitātes veidošanās procesā bioloģiskais faktors nebūt nav noteicošais, kā tas sākotnēji tika pasniegts – ka cilvēki it kā piedzimstot ar homoseksuālo orientāciju. Patiesībā cilvēks tāds nemaz nepiedzimst. Ļoti reti notiek kaut kādas bioloģiski-ģenētiskas izmaiņas, kas noved pie šādas orientācijas. Tomēr noteicošais ir sociālā un ekoloģiskā vide un ģimenes ietekme. (E.Kārkla)

Īpaši ietekmē tas, vai bērns ir audzis ar abiem saviem bioloģiskajiem vecākiem un kādas bijušas attiecības vecāku starpā, vai bērns ir cienīts, mīlēts un tā tālāk. Ir ļoti daudz faktoru, un to nevar reducēt tikai uz bioloģiju.

Vai, Tavuprāt, šis ir izšķirošs laiks mums Latvijā?

Pilnīgi noteikti, jā. Šis pat nav izšķirošs laiks, bet gan izšķirošs gads. 2022. gads tieši ģimenes politikas un ģimenes vērtību jomā būs izšķirošs! Kā sieviete es ticu, ka runāju daudzu sieviešu vārdā, vēloties uzrunāt tieši vīrus – vīri, jūs šobrīd esiet ļoti vajadzīgi!

Ja vīri neceļas, lai pasargātu sievietes un bērnus no šīs ideoloģijas, tad šī cīņa būs zaudēta.  Ja kāds jautā, kā var palīdzēt un ko darīt, tad atgādinu, ka “Latvijas Vīru biedrība”  iesniedza Satversmes grozījumus ģimenes jēdziena nostiprināšanai valsts pamatlikumā. Ja vēlaties pievienoties kopīgajam darbam un izplatīt šos aicinājumus un skaidrojumus savās vidēs, kur esat, lūdzu sazinieties ar “Latvijas Vīru biedrību” pa e-pastu gimene@virubiedriba.lv un izsakiet savu vēlmi piedalīties šajā procesā. Katra ieguldījums ir ļoti būtisks un svarīgs ģimenes vērtību aizsardzībā.

Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Kristīgo radio un raidījumu “Balso par ģimeni”. Paldies materiāla tapšanā arī Ilzei Podniecei!

Ja vēlies parakstīties par šajā sarunā minētajiem Satversmes grozījumiem par ģimenes jēdziena nostiprināšanu, dodies uz latvija.lv/pv

Ja atradi vērtīgu saturu, atbalsti mūs, lai varam turpināt runāt: ZIEDOT