Mācītājs Krists Kalniņš pārliecināts, ka ikviena lēmums nobalsot šodien par Satversmes 110. panta grozījumiem, lai nostiprinātu ģimenes jēdzienu, ir izšķirošs. Viņš aicina katru apzināties, ka “mēs šodien balsojam par savu bērnu nākotni, tā ir politiskās atbildības uzņemšanās arī par nākotni, kurā augs mūsu bērni”.  Šo ieraudzīt un diskutēt par pretrunām, kas saskatāmas politiskajos centienos nostumt malā konservatīvās pamatvērtības, viņam palīdz arī iegūtās iemaņas un izglītība savulaik studējot Policijas akadēmijā. 

Klausies šo sarunu arī mūsu Spotify kanālā!

Viendzimuma pāru attiecību sakārtošana ir konkrētas ideoloģijas jautājums un tas mūsu kultūrvēsturiskajā telpā un sabiedrības izpratnē ir kaut kas svešs – tā jūs jau pirms diviem gadiem teicāt kādā TV raidījumā. Kā redzat, vai vēl aizvien šis jautājums mūsu telpā ir svešs?

Drīzāk varētu teikt, ka šis jautājums šobrīd ir kļuvis vēl asāks starp tiem, kuri atbalsta viendzimuma attiecību legalizāciju un tiem, kuri to neatbalsta. Tas tiek saasināts tieši no liberālās ideoloģijas nesējiem un pārstāvjiem, jo redzam, kā viņi cenšas ar visiem spēkiem virzīt sev vēlamo. Esam jau redzējuši, kā tiek virzītas dažādas iniciatīvas Saeimā. Piemēram, šis Civilās savienības likumprojekts (CSL), kur tā autori saka, ka tas nav tikai par viendzimuma pāru attiecībām, bet jebkurām attiecībām, kur vīrietis un sieviete dzīvo kopā, bet nevēlās laulāties. Tomēr zinām, ka tam fonā ir galvenā vēlme panākt regulējumu, kas pielīdzinātu viendzimuma pāru attiecības tiesiskam ģimenes un laulības stāvoklim.

Šis rokraksts ir visai līdzīgs tam, ko redzam citās valstīs. Arī tur sākotnējām diskusijām pirmais uzstādījums bija, ka tas ir tikai par elementārām mantisko tiesību sakārtošanu vai lai, piemēram, varētu otru cilvēku apciemot slimnīcā. Tomēr īsi pēc tam tas viss pārauga jau viendzimuma  laulību legalizācijas pieprasīšanā.

Jā, un tas ir skaidrs, jo tas, kas šobrīd pie mums Latvijā notiek, Eiropā jau pēdējos 50 gadus notiek. Ir ārkārtīgi dīvaini, ka šī likumprojekta un ideoloģijas autori, kas atbalsta viendzimuma attiecību legalizēšanu, lieto šos sākotnējos argumentus par mantiskajām vai tiesiskajām attiecībām. Mēs taču zinām, ka to var izdarīt dažādos juridiskos risinājumos, bet šie cilvēki oponē un saka, ka ir dažādu attiecību stāvokļi, kur vajadzētu vēl kaut ko papildus risināt. Redzam, ka viņiem ar to nepietiek, tāpēc tiek aktīvi bīdīts šis CSL, ar ko Latvijā varēs arī viendzimuma pāri noformēt attiecības.

Viņi grib dzīvot laulību attiecībās, bet nesauc tās šādā vārdā, apgalvojot, ka viņiem nevajagot laulību, bet skaidrs, ka stratēģijā nākošais solis būs tieši par laulību atzīšanu. (K.Kalniņš)

Tas ir noticis ne vienā vien valstī un ir jau atrunāts likums Eiropas tiesiski normatīvajos aktos, ka ja tiek atzīts likums par viendzimuma pāru attiecībām, tad tas pēc tam būs jāpielīdzina laulībai. Tur visi soļi uz priekšu jau ir skaidri zināmi.

Mēs jūs pazīstam kā garīdznieku, bet jums ir interesanta pamatizglītība. Esat savulaik beidzis Policijas akadēmiju. Vai šī izglītība jūs motivē vairāk iedziļināties līdzās notiekošajās politiskajās un juridiskajās norisēs valstī?

Jā, esmu beidzis Policijas akadēmiju kā virsleitnants un toreiz šī augstākā profesionālā izglītība tika saukta par izziņas izdarītāju, kas ir izmeklētāja profesija. Es 21 gadu vecumā saņēmu aicinājumu kļūt par mācītāju, bet es tajā laikā strādāju drošības dienestā un ceļš aizvirzījās arī uz Policijas akadēmiju. Toreiz bija ļoti labi un kvalificēti pasniedzēji, tā bija ļoti laba augstākā izglītība. Visā manā mācītāja kalpošanā šī juridiskā izglītība ir palīdzējusi un varu daudz labāk līdzi sekot likumiem, un izprast to būtību. Tas man palīdz orientēties un saprast, par ko ir stāsts un piedalīties labāk diskusijās.

Vai jūs pašu pārsteidz, piemēram, jau pieminētā CSL straujā un diskutablā virzīšana?

Mani nepārsteidz, jo dzīvojam laikmetā, kurā redzam, ka viena pasaules daļa jau sen ir aizvirzījusies pa šo ceļu, kur viendzimuma attiecības tiek uzskatītas par normalitāti un legalizētas ar visām izejošām sekām, tostarp ģimenes statusiem un bērnu adopciju.

Protams, mani pārsteidz, cik ļoti šī LGBT ideoloģija ir agresīva. No vienas puses viņi runā par iekļaujošu sabiedrību un to, kā mums jāpieņem dažādi viedokļi un uzskati, bet tikko kā cilvēki nāk ar konservatīvo uzskatu, ka ģimene ir vīrietis un sieviete un katram ir sava pamatidentitāte un tieši ģimenē rodas bērni, tad šī viņu neiecietība izpaužas ļoti asā veidā. (K.Kalniņš)

Tā mēs ieraugām šo biblisko salīdzinājumu par vilkiem jēra ādās, kur ar toleranci, iecietību un pieņemtību patiesībā ieraugām ļoti lielu neiecietību un pat agresiju.

Vai piekrītat, ka ir atšķirība starp pašiem skaļākajiem LGBT ideoloģijas virzītājiem un tiem homoseksuālajiem cilvēkiem, kas dzīvo līdzās, bet saka, ka vienkārši vēlas dzīvot un nevienu netraucēt?

Jā, patiešām ir jānošķir LGBT ideoloģijas paudēji un tie, kas ir agresīvi šīs ideoloģijas uzspiedēji. Viņi cenšas uzspiest savu vairākumam, neskatoties, ka viņi ir minoritāte. Viņi grib pielīdzināt nepielīdzināmas lietas un tāpēc ir šī identitātes nojaukšana, spiediens uz jauniešiem, skolām, bērnudārziem un bērniem, piemēram, caur multfilmām. Tur visur ir centieni ievīt šo vēsti, ka  iedomājies, ka tu vari būt meitene, pat ja esi puisis, un mēs uztaisīsim priecīgu pasākumu, visi nāksim kleitās, jo neesam taču pie dzimuma piestiprināti. Viņi saka, ka galvenais esot tas, kā jūtamies un tas, ko jūtam. Viņi to dara ar agresīviem, un visiem iespējamajiem līdzekļiem, nedomājot, vai tas ir likumīgi vai nelikumīgi, galvenais lai panāktu rezultātu. Un viņi neapstājas. Pēc viena sasniegtā viņi jau grib nākošo. Sākumā ir lūgums tikai atļaut reģistrēt attiecības, pēc tam būs Eiropā prasītā attiecību pielīdzināšana laulībām, tad bērnu adopcija, tad šīs mācības iekļaušana skolu un bērnudārzu programmās, kur būs iespēja sēt šo apjukumu par sava dzimuma apzināšanos jau pašiem mazākajiem. Sevis apzināšanās taču ir vesels process, kurš notiek lēnām un pamatīgi, bet šīs ideoloģijas pamatā ir centieni pēc iespējas visu ātrāk izdarīt, lai sašķobītu un, nedod Dievs, pieļautu sabiedrībā nostiprināt šīs pamatidentitātes, kas ir vīrietis un kas ir sieviete. Tā ir viena daļa. Otra daļa ir tie cilvēki, kas iespējams pat nelepojas ar to, kas ar viņiem notiek, bet zina, ka ir pieauguši un paši izvēlas šo ceļu, bet saka, ka viņiem neko nevajag no šīs skaļās ideoloģijas, vien lai liek viņus mierā un viņi jūs liks mierā.

Pats interesantākais ir, ka varam ieraudzīt vēl vienu homoseksuālu cilvēku daļu un par to es atradu vairāk tādā Facebook lapā “Changed”. Tā ir Amerikā esoša kustība, kur homoseksuāli, transvestīti un citi dažādi domājoši cilvēki, kas ir izdzīvojuši šo savu homoseksualitāti un pateicoties Dieva žēlastībai, ir atgriezušies pie kristīgās ticības un ir piedzīvojuši savas identitātes dziedināšanu. Tā ir vesela lapa, kur viņi dalās ar savām liecībām, kur vecāki dalās ar saviem stāstiem un kā viņi atbalsta savus jauniešus, kuri dažkārt ir pat ļoti agresīvi. Zinu, ka arī Latvijā ir cilvēki, kuri apzinās savu šo te ievainotību un noslieci uz sava dzimuma partneri un vienmēr tur ir dziļāki iemesli, kādēļ tas ir noticis un viņi ir gatavi cīnīt savu šo cīņu. Savukārt, Dievs ir gatavs dziedināt šo vīriešu un arī sieviešu identitāti. (K.Kalniņš)

Mēs redzam, ka šīs ir divas pilnīgi pretējas puses, tāpēc ir ļoti svarīgi saprast, par ko mēs runājam, kad nostājamies pret ideoloģiju un šīs ideoloģijas agresīviem paudējiem, kuri valsts mērogā grib degradēt dzimuma, ģimenes un laulības jēdzienu, attiecības starp tēvu, māti un bērniem. Tas ir pret tas, pret ko mēs iestājamies, jo mūsu uzskats, protams, ir balstīts kristīgajā ticībā un tajā, kas tur atklājas –  kas ir vīrietis un sieviete un kas ir laulība un ģimene.

Man bija interesanta saruna ar kādu futbola treneri no Brazīlijas, kurš mums stāstīja par to, kas notiek viņa valstī un viņš atgādināja, ka ideoloģijas centieni ir ieņemt trīs platformas – kultūru, skolas un baznīcas. Kā jums kā garīdzniekam šķiet, vai Latvijā mācītājiem jau būtu jāuztraucas par šī CSL virzīšanu un potenciālajām sekām?

Tur, kur Eiropā ir bijušas valsts baznīcas, kā piemēram – Zviedrijā, Vācijā, tur visa laulību pielīdzināšana un homoseksuālo pāru laulāšana notika automātiski, baznīcām bija viss jāpieņem un šobrīd šis process tur jau ir noiets. Kristīgā baznīca tur ir atteikusies no pamatvērtībām un pamatpatiesībām, ko kristīgā ticība sludina. Latvijā tomēr 99.pants paredz reliģisku brīvību un nošķirtību valstij un baznīcai. Līdz ar to gribētu teikt, ka, protams, uztraucamies, jo kristīgās ticības izpratnē, ja valsts akceptē un pielīdzina viendzimuma pāru savienību laulībai, tas nozīmē, ka tauta paiet zem lāsta un iznīkst. To parāda mums Dieva un tautu attiecību vēsture. Un par to mēs esam uztraukti. Tomēr es domāju, ka mūsu baznīca un ticu, ka arī citas konfesijas, nekad nepieņemtu lēmumu par viendzimuma pāru laulāšanu, jo tas būtu pretēji mūsu kristīgajai mācībai un pārliecībai. Šajā ziņā valsts nevar mums uzspiest šādu ideoloģisku nostādni. Mēs sakām, ka LGBT ir ne tikai ideoloģija, tā ir sava reliģija ar savu elkiem, priesteriem un savu “baznīcu un draudzi”.

Intervija turpināsies pec reklāmas. Klausieties arī šo sarunu – 

Atļaut vai neatļaut viendzimuma pāriem saņemt valsts atbalstu, ko saņem citi laulātie – vai, jūsuprāt Latvijā vajadzētu rīkot par šo tautas referendumu?

Visiem jautājumiem, kuri ļoti būtiski skar nacionālās un tautas nākotnes intereses, jābūt izlemtiem referendumā. Šis ir jautājums, kas ļoti spēcīgi ietekmē visu sabiedrību, attiecības un vērtības. Mēs redzam, kā šī ideoloģija ir pret nacionalitāti, pret vīrieša un sievietes pamatidentitātēm, tur viss ir abstrakts un izšķīdis tik pelēks, ka neko nevar saprast, tur katrs dzīvo, kā grib. Tas ir katastrofāli, lai arī viņi par mums mēdz smīkņāt, kad sakām, ka tas iznīcina tautu un valsti.

Tomēr es tieši tā arī redzu, ja šādas attiecības legalizē, tad tas ir pamats, ka tauta iznīks un valstij nav nākotnes. (K.Kalniņš)

Tāpēc katrai tautai un pilsoņiem ir jāizdara sava izvēle, vai viņi ir par dabisku ģimeni, kur attiecībās vīrietim un sievietei dzimst bērni, kur šīs attiecības var tikt nostiprinātas ar laulību vai dzimtsarakstā ar civiltiesisko atbildību, ar visām ģimenes vērtībām, kas ir saistītas ar mūsu valsts nacionalitāti, kultūru, arī ar draudzi un ticību daudziem.

Vai piekrītat, ka pat lielākajos medijos patiešām šī smīkņāšana tiek atspoguļota labprātāk, nekā tautas vairākuma viedoklis, nerunājot nemaz par cieņpilnām diskusijām starp abām pusēm?

Man liekas, ka mums ir jāatbrīvojas no pārliecības, ka mēs kaut kādā veidā vēl dzīvojam saistīti ar to Eiropas kristīgo telpu, kāda ir pastāvējusi pēdējos 1700 gadus. Tādas kristīgas telpas, uz kā Eiropa ir cēlusies, vairs nepastāv. Mana pārliecība ir, ka esam atgriezušies gluži vai apustuļu laikā, kur pasaule ir pilna ar elkdievību, neticību un ar daudzdievību visādās izpratnēs un tā kristīgā ticība, kas reiz kā pamatpatiesība un pamatvērtība ar visām atklāsmēm pārveidoja pasauli, ir nostumta malā. Līdz ar to mēs redzam, ka cilvēki gan medijos, gan arī nu jau tiesās, lielā mērā daudzos līmeņos ir šīs jaunās ideoloģijas adepti jeb mācekļi. Tas mums aiz muguras ir noticis jau pēdējos 30 gadus. Šai ideoloģijai ar milzīgiem līdzekļiem ir plāns, kā iznīcināt valstis, tautas un cilvēkus, atņemot neatkarīgo brīvību. Šobrīd šī arī Latvijā ir cīņa par varu, bet mēs vairs sen neesam kristīgā telpā. Mums kā baznīcai ir jāpārdomā, kā un ko mēs runājam.

Man ilgu laiku bija neizpratne, kad runājot ar žurnālistiem, man likās, ka es taču runāju par vispār pieņemtām zināmām lietām, bet man pretī atbild ļoti agresīvi un izsmejoši. Beidzot es sapratu, ka tā kristīgā Latvija ar draudzei it kā piederošo miljons divsimts jau sen ir labu vēlmju un domu līmenī. Patiesi kristīgi cilvēki ir tikai saujiņa, ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā. (K.Kalniņš)

Mēs šobrīd vācam parakstus par ģimenes jēdzienu nostiprināšanu. Pērnā gada nogalē, kad mūs skāra Covid krīze, jūs kādā sarunā teicāt, ka jūs caur draudzes cilvēkiem sasniedz visi tie jautājumi, kas skar pašu sabiedrību. Sakiet, vai arī šobrīd jūs sasniedz jautājumi, piemēram, par šo ģimenes jēdzienu, vai cilvēki prasa jums kā mācītājam viedokli?

Šis patiešām ir liels un būtisks jautājums. Arī šie jautājumi, kas šķiet ir ļoti viennozīmīgi no mūsu kristīgās ticības puses un kur vispār nebūtu jābūt nekādām diskusijām, atklāj, ka arī draudzē ir daudzi, kuri tik un tā nostājas kompromisa pusē. Viņi saka, ka mums tomēr jāmeklē kompromiss, jo arī citiem ir ģimenes. Šī spriedze, kas ir sabiedrībā, ir ienākusi arī baznīcā. Tad, kad tas jautājums nonāk līdz tam, ka draudzē mēs esam TIKAI par šīm dabiskās ģimenes vērtībām un ka esam TIKAI par laulību starp vīrieti un sievieti, daudzi, kas auguši šīs ideoloģijas telpā, kļūst tuvi domai, ka labāk bērnam ir pie viendzimuma pāra, nekā, piemēram, pie dzērājtēva un mātes. Tiek paņemti šie absolūtie pretmeti un ar pārprasto līdzjūtību, šī ideoloģiskā izpratne ir iesējusies cilvēkos, arī kristiešos. Tomēr es atgādinu, ka caur šīm homoseksuālajām attiecībām notiek uzbrukums tai kārtībai, ko Dievs ir iedibinājis kā pamatu tam, lai cilvēce varētu pastāvēt.

Cik tālu grēcīgajā pasaulē sniedzas Dieva mīlestība?

Saule spīd gan pār labiem, gan ļauniem un Dieva žēlastība ir pār visu, bet pamatpatiesība ir aicinājumā atgriezties no saviem grēkiem. Mūsos katrā jau ir cīņa ar mūsu grēcīgumu, un mēs iepazīstam, cik patiesībā esam vāji, tomēr mūsos ir šī griba atgriezties no grēkiem katru dienu. Tad mūsos katru dienu notiek šī svēttapšana, kas ir tuvošanās dievišķai patiesībai. Tā attiecas uz to, kādiem ir jābūt vīriešiem un sievietēm, bērniem un laulībai. Tā ir tā patiesība un tīrais zelts, no kuras diemžēl šī LGBT ideoloģija atsakās. Un ne tikai, viņa pat grib iznīcināt šo vīrieša un sievietes identitāti, piedāvājot pat vairāk nekā simts citas identitātes, lai tikai tev nebūtu tā, kas tev dota no radīšanas.

Jūsu draudzē drīzumā būs īpašs seminārs par vīrieti, viņa identitāti. Tas šķiet, būs pat ļoti aktuāls šī laika kontekstā!

Esam ārkārtīgi izjutuši sāpes no Krievijas slepkavnieciskā režīma radītā kara Ukrainā un to, ko ukraiņi piedzīvo, bet cik interesanti, ka šis notikums mums ir atdevis atpakaļ to, ko nozīmē būt drosmīgam vīrietim un kas ir vīrišķība, iestājoties par savu tautu un ģimeni. Mēs redzējām, kā vīrieši un sievietes pat atgriezās no ārzemēm, lai cīnītos par savu brīvību.

Mēs baznīcā dēļ tā, ka mums nav bijis ne par ko jācīnās, esam pazaudējuši drosmi. Šis laikmets ir nojaucis izpratni, ka šīs vērtības un patiesība, kas mums pieder, mums būtu jāaizstāv. Līdzīgi, kā šobrīd ukraiņu tauta aizstāv savu zemi, arī mums kristiešiem būtu jābūt drosmīgiem aizstāvēt tās vērtības un ticību, kas mums ir pamats. (K.Kalniņš)

Šis kurss “Drošsirdīgs vīrietis” būs par vīriešu seksualitāti un identitāti, kas šajā laikmetā ir arī ievainota, tur būs ļoti svarīgas tēmas, tostarp, ko nozīmē atgriezties pie vīrieša identitātes un tā, kas katrā vīrietī ir ielikts no Dieva kopš radīšanas sākuma.

Ticu, ka homoseksuāli cilvēki ir ievainoti cilvēki, daudzi pat ar ļoti dziļiem ievainojumiem, bet tajā ideoloģijā var ieraudzīt lielu egoismu. Viņi caur “dodiet mums un mēs gribam” pieprasa tādas pašas tiesības audzināt bērnus, neskatoties, ka tur būs divi vīrieši. Viņi saka, ka tas nekas, sauksim vienu par “vecāku nr 1” un “nr 2”. Cik cilvēkam tomēr jābūt ievainotam vai egoistiskam, lai pateiktu, ka bērnam taču nebūs nekāda atšķirība, vai tur viņam būs tēvs vai māte, vai divi vīrieši, kas audzinās. Protams, savās iedomās mēs varam būt jebkas.

Jūs ar sievu daudzus gadus vadāt laulāto kursus. Kā šogad novērojat, vai stāšanās laulībā daudziem ir aktuāla?

Mums tikko bija pirmslaulību kurss ar kādiem 40 pāriem, tomēr diemžēl šogad arī novēroju, ka daudzi cilvēki nav gatavi laulāties. Protams, ka laiks ir ļoti nedrošs un arī cilvēki jūtas nedroši par savām attiecībām. Tas atkal ir jautājums par to, vai mākam uzņemties atbildību par savām attiecībām un par ģimeni. Cerība mums, protams, pastāv Kristus evaņģēlijā!

Vai jūs arī, līdzīgi kā kolēģis mācītājs Jānis Bitāns Liepājā, prasīsiet pie laulību slēgšanas apliecinājumu, vai pāris ir parakstījies par Satversmes 110. panta grozījumiem?

Es to neprasīšu, es vaicāju tikai to, vai viens otru mīl un ir gatavi uzņemties atbildību viens par otru. Protams, runājot ar jauniem cilvēkiem, mēs vienmēr cenšamies runāt arī par to, ka laulājoties mēs uzņemamies atbildību par bērnu nākotni. Jo viņu bērni jau dzīvos tajā nākotnē, par ko mēs šodien balsojam vai nebalsojam. Tā ir izglītošana un arī politiskās atbildības uzņemšanās, kas ir nepieciešama mūsu sabiedrībai, īpaši jauniem cilvēkiem. Tādēļ gribu aicināt, ja vēl neesat nobalsojuši, neslinkojiet un to izdariet! Jūsu balss ir izšķiroša, neļaujieties tiem meliem, kas saka, ko tad nu jūsu balss izšķirs. Draugi, jūsu balss būs izšķiroša, tādēļ nobalsojiet jau šodien par ģimenes vērtībām! Tā ir jūsu atbildība!

Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Kristīgo radio un raidījumu “Balso par ģimeni”. 

Ja vēlies parakstīties par šajā sarunā minētajiem Satversmes grozījumiem par ģimenes jēdziena nostiprināšanu, dodies uz latvija.lv/pv

Ja atradi vērtīgu saturu, atbalsti mūs, lai varam turpināt runāt: ZIEDOT

Klausieties arī šo sarunu –