Parakstu vākšanas kampaņa par ģimenes jēdziena nostiprināšanu Satversmē iedvesmojusi Latvijas mūziķus radīt īpašas dziesmas par stiprām ģimenes vērtībām. Mūziķis un misionārs Kaspars Ezeriņš kopā ar Tīsu ģimenes mūziķiem sarakstījis dziesmu “Stipra ģimene”. Apsveicam Kasparu un Tabitu par nupat vasaras sākumā viens otram teikto “Jā!”  un piedāvājam skatītājiem un klausītājiem mūziķu veidoto video klipu pašu sarakstītajai dziesmai. Tajā apkopoti ir īpašā akcijā saņemtie ikdienas foto mirkļi no ģimenēm visā Latvijā un pat ārpus tās. Video klipā iekļautās fotogrāfijas pauž dziesmas galvenās vērtības – drosmi, vienotību, ticību, mīlestību un spēku.

Par sevi, savu ceļu mūzikā un muzikālo iesaisti šajā parakstu vākšanas kampaņā stāsta Kaspars Ezeriņš: 

Kaspar, kāds bija tavs sākums mūzikas ceļam?

Sākšu ar to, ka man bija forša un mīļa vecmāmiņa, kura, lai nebūtu jādzīvo vienai pašai, dzīvoja kopā ar mums. Viņa nodzīvoja līdz 98 gadu vecumam. Vecmāmiņa mani pieskatīja, daudz dziedāja, stāstīja par ticību un iemācīja arī lūgt. Atceros, ka viņai arī bija mandolīna un viņa tiešām katru dienu dziedāja. Savā bērnībā es gāju uz svētdienas skolu un uz dažādiem jauniešu pasākumiem. Es atceros 1993. gadu, kad Latvijā tikko kā sāka skanēt Latvijas Kristīgais radio un es biju ļoti priecīgs dzirdēt tajā kristīgas dziesmas. Manī jau kopš bērnības bija ilgas kaut ko darīt muzikāli. Tomēr tad, kad man bija 16 gadi, visi cilvēki teica, ka es neko no mūzikas neiemācīšos, jo neko nemācēju nospēlēt un nodziedāt. Kad pienāca 1999. gads, notika tāds “Cerība’99”  pasākums, kurā spēlēja dažāda stila grupas. Man toreiz patika gan mūsdienīgais pankroks, gan regejs. Toreiz sapratu, ka es arī gribētu spēlēt ko tādu un ka vispār būtu forši uzspēlēt kādā grupā.

Tajā pašā laikā visi teica, ka esmu galīgi nemuzikāls. Tomēr es sapratu, ka gribu ļoti mācīties, un mamma man uzdāvināja ģitāru. Paldies viņai par to un arī par to, ka viņa nekad nepārmeta, kad es katru dienu turpmāk to spēlēju. Skolā pat viena skolotāja teica, ka būtu labāk es algebru mācījies, nekā mācījies mūziku. (K.Ezeriņš)

Tomēr, es biju apņēmības pilns, ļoti daudz trenējos un man bija pirmās grupas. Sākumā es rakstīju muzikālās harmonijas. Ar laiku arvien vairāk sāku rakstīt arī dziesmas. Savu pirmo dziesmu es, starpcitu, uzrakstīju, sēdot jūras krastā, “Jaunatnes ar Misiju” Mūzikas kalpošanas skolā.

Kāpēc tu iesaistījies šajā kampaņā kā mūziķis?

Mums noteikti vajag stipras ģimenes! Jebkuru problēmu, kas pastāv, vispirms redz bērni un viņi no tā cieš. Šī domāšana, ka ģimeni var veidot, piemēram, arī vīrietis kopdzīvē ar citu vīrieti, ārda vērtības. Tāpat mani uztrauc, ka cilvēki šķiras un ka dzīvo kopā vienkārši nelaulāti. Tāpēc arī radās šī dziesma šai iniciatīvai, jo es to pilnībā atbalstu un arī pats nobalsoju par grozījumiem Satversmē jau pirmajās dienās.

Klausies sarunu ar mūziķi Kasparu Ezeriņu arī mūsu Spotify kanālā!

Tavuprāt, šī parakstīšanās ir papildus apliecinājums cilvēka nostājai?

Jā, mums ir jāsasparojas un tas jāizdara. Ir citi, kas domā, ko gan mana balss izmainīs vai ka šī visa ir politika. Tomēr mums ir jāpasaka savs vārds, jo, ja to tagad neizdarīsim, un ja nesargāsim savas vērtības, cietīs mūsu bērni. Viens no svarīgākajām un vērtīgākajām lietām, ko Dievs iedevis, ir ģimene, jo caur to mācāmies mīlestību.

Esmu domājis par to, ka ģimene ir tik ļoti unikāla un īpaša lieta, kas palikusi no Ēdenes dārza, bet ka cilvēki šodien ir gatavi to iznīcināt un uzspļaut tai virsū. Ja tagad to nenosargāsim, tad drīz arī mūsu skolās runās par to, kas šobrīd jau ir par normālu atzīts netālajās kaimiņzemēs. Tieši tur pirms kādiem desmit un divdesmit gadiem arī teica, ka nav ko iespringt, bet kā ir tagad? Mēs redzam, cik tālu tas viss ir aizgājis. Redzu šo domu, ka šobrīd tiek veicināta, ka vīrietim, piemēram, ne obligāti jābūt kopā ar sievieti. (K.Ezeriņš)

Tomēr mēs taču zinām, ka, ja vīrietis ar vīrieti apprecas, viņi kopā taču nevar radīt bērnus, populācija tādejādi samazināsies. Mums ir jāiestājas par patiesām lietām.

Tu kā misionārs esi bijis turpat 30 dažādās valstīs, vai ir radies kāds priekšstats par liberālā un konservatīvā uzskata līdzās pastāvēšanu citviet?

Tas ir sāpīgs jautājums par to, kas notiek rietumpasaules daļā. Jo arvien tālāk dodies rietumvirzienā, jo sastopies ar cilvēkiem, kuriem nav skaidra izpratne par dabiskajām vērtībām. Piemēram, Īrijā, kad bija balsošana, vai atļaut valstī viendzimuma laulību legalizāciju, par nobalsoja arī kādi, kas iet uz baznīcu. Ieraudzīju, ka pat cilvēkiem draudzēs nav izpratnes, jo neuzdrošināmies laikus iestāties un izglītot viņus. Atceros, ka vēl pirms kādiem 20 gadiem, kad biju Vācijā, mani pārsteidza tas, ko ieraudzīju kinoteātrī.

Pirms filmas zālei, kurā bija arī ģimenes ar bērniem, tika rādīta reklāma ar pilnīgi kailu sievieti, lai reklamētu …margarīnu! Tad, dodoties uz veikaliem, to skatlogos varēju ieraudzīt manekenus dažādās pozās, un tas bija vēl pirms 20 gadiem, tad iedomājieties, kas tad tagad tur notiek?  Šajās valstīs rādīt multenēs to, ka puisītis ar puisīti var būt kopā, ir pilnīgi jau normāli. (K.Ezeriņš)

Citādāka situācija ir Tuvajos austrumos, kur arī daudz esmu braucis un bijis kopā gan ar arābiem, gan ebrejiem. Tomēr, skumjākais, ka tieši Izraēlā notiek visneiedomājamākais. Telaviva ir Tuvo austrumu praida galvaspilsēta. Redzu, ka lielākā daļa jūdi, kas īsti nepraktizē savu ticību, nodevušies lielākajai izvirtībai.

Latvija, tavuprāt, ir priviliģēta, ka līdz šim konservatīvajai domai ir bijusi gana liela ietekme uz politiskajiem lēmumiem?

Es domāju, ka jā, un noteikti esmu pateicīgs arī kādiem bīskapiem Latvijā, kas to ir veicinājuši. Piemēram, arhibīskaps Jānis Vanags vienmēr strikti ieņem savu nostāju. Zinu, ka ir citviet ir nostāja, ka mums jāpieņem visi. Protams, mums ir jāpalīdz ikvienam, bet mēs nedrīkstam atbalstīt grēku. Mēs nedrīkstam teikt, ka Dieva mīlestība ir tā, ka vīrietis var gulēt ar citu vīrieti, jo viņi viens otru mīl… Tāda nostāja atnes postu sabiedrībai un arī šiem pašiem cilvēkiem. Nav reāli, ka vīrietis ar vīrieti var sasniegt to laimi, ko viņš varētu sasniegt ar sievieti. Mums tas mīlestībā ir jāskaidro, nevis jāakceptē viņu grēcīgā dzīve. Diemžēl jau šobrīd citās valstīs mācītāju var ielikt pat cietumā, ja viņš atsakās laulāt homoseksuālus pārus.

Vai Tev ir kāds personīgs aicinājums latviešiem?

Aicinu iestāties par to, ka tiek nostiprināta ģimene – gan to, ka tās pamatā ir vīrietis un sieviete, gan arī to, lai šķiršanās rādītāji nebūtu tik augsti. Mums Latvijā ir ļoti liels procents šķirto laulību. Tāpēc es gribētu aicināt ikvienu, kas šobrīd iet cauri grūtībām, neatstāt savu sievu un vīru, bet turpināt censties un izlīgt. Es nepiekrītu kristīgajiem padomdevējiem, kas saka, jā, kādā gadījumā labāk šķirties un nepalikt kopā. Ir jācenšas izlīgt, jo ticu, ka to, ko Dievs ir savienojis, cilvēks nedrīkst šķirt. Man ir ļoti žēl par tiem, kas izvēlas tomēr šķirties. Mums ir dota viena dzīve, kāpēc gan liekas, ka ar nākamo partneri problēmas nebūs? Esošās problēmas ir jāpārvar kopā ar to cilvēku, ar ko esi izvēlējies būt. Mums ir jāiestājas par stiprām ģimenēm. Bērniem ir vajadzīga mamma un tētis, nevis mamma “numur viens” un mamma “numur divi”. Ģimene ir vērtība, ko nedrīkstam pazaudēt.

Un aicinājums iestāties par dabisko noteikti ir saklausāms arī tavā radītajā jaunākajā dziesmā “Stipra ģimene”. Pastāsti par savu komandu, ar ko kopā tā ir iedziedāta?

Pagājušajā gadā mani uzrunāja, ka būtu labi uzrakstīt kādu dziesmu par stiprām ģimenēm. Piekritu, jo šī tēma man vienmēr ir bijusi sirdī un ticu, ka mēs varam visai pasaulei pierādīt, ka mums tādas ģimenes Latvijā ir!

Dziesma ir ne tikai par to, ka ģimenes pamatā ir vīrietis, sieviete un bērni, bet arī par to, ka ģimenei ir jābūt stiprai. Kad es sāku dziesmu rakstīt, parādīju to savai līgavai Tabitai, kopā paspēlējām, ierakstījām ģitāru vienkāršā veidā un šo dziesmu aizsūtījām Asociācijas Ģimene pārstāvjiem. Visiem patika un tā nolēmām ierakstīt. Kopā ar Tabitu un viņas abiem brāļiem – Pēteri un Jēkabu devāmies pie Valda Indrišonoka uz viņa studiju. Procesā vairākas labas muzikālas idejas sniedza Pēteris un tā nu šajā dziesmā kopā būs dzirdama ģitāra, bungas, basģitāra un mazliet taustiņi un pat elektriskā ģitāra, kā arī Tabita iespēlēja saksafonu. Dziesma ir arī brīnišķīgs piemērs, tam, kā kopā var darboties māsas un brāļi. Esmu pateicīgs viņu vecākiem Andrejam un Mārītei, kuri izaudzinājuši tik foršu ģimeni. Lai mums ir arvien vairāk šādu ģimeņu, kur māsas un brāļi kopā turas!

Materiāls tapis sadarbībā ar Latvijas Kristīgo radio un raidījumu “Balso par ģimeni”. 

Noklausies arī šo sarunu – 

Un noskaties citu Latvijas mūziķu radīto dziesmu “Dzīvības pavediens”, kas tapusi arī ģimenes vērtību atbalstam – 

Ja vēlies parakstīties par šajā sarunā minētajiem Satversmes grozījumiem par ģimenes jēdziena nostiprināšanu, dodies uz latvija.lv/pv

Ja atradi vērtīgu saturu, atbalsti mūs, lai varam turpināt runāt: ZIEDOT